Šo tematu izvēlējos, jo man patīk ģeogrāfiski pētījumi un nozīme. Esmu izvēlējies pētījumu par Baltijas jūras vides aizsardzību. Priekš manis tas ir svarīgi un domāju, ka citiem ar, jo katru vasaru mēs ejam peldēties Baltijas jūrā. Es nevēlētos peldēties piesārņotā ūdenī. Esmu dzirdējis, ka Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē. Visam tam iemesls ir piesārņotie avoti vai upes un slikta jūras apmaiņa ar Okeānu.
Tiek izveidots Baltijas jūras pētījuma fonds un koalīcija par tīru Baltijas jūru. Šīs organizācijas mērķis ir Baltijas jūras vides un dabas resursu aizsardzību un situācijas uzlabošanu. Liels postījums Baltijas jūrā ir pēc pasaules kara. Kara laikā jūrā tika piesārņota ar ķīmiskām vielām. Sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu tiek apvienota Baltijas jūras zinātnes izpētes programma. Šajā programmā ietilpst: toksisko aļģu ziedēšanu, putnu populācijas aizsardzību, zivju vairošanos un skābekļa dinamika Baltijas jūras lielākajās ieplakās.
Šajā darbā varēs apskatīt Baltijas jūras piesārņošanas iemeslus. Būs tuvāki apraksti, kas tieši piesārņo mūsu jūru un kā tie rodas. Par dažām programmām ar kuru palīdzību Baltijas jūru varētu aizsargāt no indīgām vielām.
Baltijas jūra atrodas Atlantijas okeāna iekšējā jūra Eiropas Ziemeļu daļā. Ar Ziemeļjūru Baltijas jūra savieno samērā seklie Dānijas šaurumi: Ēresuns, Lielais un Mazais Belts, Kategats un Skageraks. Baltijas jūra robežojas ar: Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Dāniju. Baltijas jūras krastu līnija ir izrobota ar daudziem līčiem: Botnijas, Somu, Rīgas, Gdaņskas un Pomožes līci. Ziemeļu krasti augsti un klinšaini. Baltijas jūras platība ir 419 tuk. km2. Tās vidējais dziļums ir 48 m un lielākais dziļums 470 m. Baltijas jūrā ir 7 salas: Gotlande, Sāmsala, Ēlande, Hījumā, Rīgena, Bornholma un Muhu. Katrai valstij pie Baltijas jūras ir vairākas ostas. Baltijas jūrā ietek daudzas lielas: Daugava, Lielupe, Ņeva, Narva, Nemuna, Visla, Odra, Dāla, Ongermana un Lūle. Saldūdens ar noteces straumi aizplūst uz Ziemeļjūru, bet sāļūdens kā dziļuma straume ieplūst Baltijas jūrā. Baltijas jūrā straumes plūst pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam.
Mazā sāļu daudzuma dēļ Baltijas jūrā dominē iesāļūdeņu dzīvnieki, kam jūras D daļā pievienojas saļūdeņu sugas no Ziemeļjūras, bet upju grīvās un atsāļotos līčos saldūdeņu sugas. Baltijas jūrā sugu skaits ir niecīgs, jo nav sastopami vai maz pārstāvēti tipiski jūras iemītnieki kā: Sūkļi, koraļļi, adatādaiņi un citi.
Latvijas teritorija atrodas iepretim Baltijas jūras centrālajai daļai - Gotlandes baseinam. Jūras piekrastes kopējais garums sasniedz 490 km. Faktiski jūra palielina valsts teritoriju par vairāk nekā 40%. …
