Sakas pagasta teritorija kā kursa darba pētījumu un izstrādes vieta tika izvēlēta dēļ tā, ka šajā pagastā, Pāvilostas pilsētā, kas ir pagasta centrs, tiek pavadīti pietiekami ilgi laika periodi. Līdz ar to likumsakarīga ir arī padziļināta interese par šo teritoriju, skatoties uz to no savu patreizējo studiju viedokļa.
Šajā kursa darba projektā ir paredzēts apzināt informāciju par Baltijas ledus ezeru kā sākumu vienota Baltijas baseina attīstībā, tā piekrastes veidojumiem; kā tie veidojušies, saistot tos ar dažādām ezera attīstības stadijām.
Kā darba galvenais mērķis ir izvirzīts - apzināt pieejamo informāciju par šiem piekrastes veidojumiem Sakas pagastā, izpildot uzdevumus, kas saistās ar:
informācijas apzināšanu gan par Baltijas ledus ezeru, gan senajiem krasta veidojumiem, kādi rodas seno baseinu krastos,
to ģenēzi un morfoloģiju, kā šīs formas ir veidojušās un kā tās iekļaujas gan mūsdienu, gan senākajā reljefā.
Sakas pagasta teritorija ir salīdzinoši neliela, taču, manuprāt, pietiekoši interesanta šāda pētījuma veikšanai, jo šajā teritorijā, pēc virspusējas informācijas apskates, ir izsekojamas vairāku Baltijas ledus ezera attīstības stadiju krasta līnijas un atrodami daudzi piekrastes veidojumi, kurus, iespējams, ir vērts apzināt, iekļaujot jau kursa darba izstrādes posmā, apmeklējot tos lauka darbos. Darba veikšanai plānots izmatot pieejamās literatūras izpēti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā pieejamo informāciju, kā arī interneta resursu apgūšanu (ja tādi būs atrodami un izmantojami).
1. Literatūras apskats
1. 1. Baltijas ledus ezera vispārīgs raksturojums un tā veidošanās
Baltijas ledus ezers ir pirmais Baltijas jūras attīstības posms pēc apledojuma atkāpšanās. Baltijas jūras piekrastes veidošanās ir norisinājusies pēc ledāja atkāpšanās 12 tūkstošu gadu laikā; tās reljefs veidojies ciešā saistība ar Baltijas baseina attīstības stadijām, to regresijām un transgresijām.
Pliocēnā kā arī pleistocēna sākumā Baltijas jūras ieplaka bija sauszeme, kurā atradās atsevišķi saldūdens ezeri. Agrā pleistocēna sākumā, kā arī jau iepriekš, Latgales apledojuma laikā, ieplaka bija pārklāta ar ledu, taču sekojošajā laika posmā – vidējā pleistocēna sākumā - izveidojas Ulmales (Holšteinas) jūra, kas Kurzemes laika pirmajā pusē pārveidojās par iesāļūdens baseinu. Kurzemes laika otrajā pusē Baltijas jūras ieplaka atkal tika pārklāta ar ledus segu (Maldavs u.c., 1981).…