Baltijas valstis ir neatņemama NATO sastāvdaļa. Atturēšanas loma pēc Aukstā kara sāka samazināties, balstoties uz ASV Nacionālās drošības stratēģiju, pēc 2001. gada septembra terorakta, kur aizsākas cīņa pret starptautisko terorismu. Papildus 2014. gada Krimas aneksija būtiski satrauca NATO sabiedrotos, jo īpaši lielvaras kaimiņvalstis, proti, Igaunija, Latvija un Lietuva. Bailes par reģionā nestabilitāti un Krievijas neparedzamajām darbībām, primāri bija nodrošināt sabiedroto drošību un atturēšanas politiku, neļaujot Krievijai īstenot ārpolitikas mērķus, militarizāciju un konfliktu, kas ir vērsts Baltijas jūras reģiona valstīm.
Sadarbībai starp Latviju, Lietuvu un Igauniju tradicionāli ir bijusi daudzpusīga un to saistīja cieša saikne. Pamatā ir visu trīs valstu vēsture, kopīgie mērķi, kā ārpolitikas, tā drošības jomā, proti, aizsardzības un labklājības veicināšana, dalība ES un NATO, kā arī enerģētikas un loģistikas sadarbības jautājumi. Jau vēsturiski notiek aktīvs dialogs valstu amatpersonu starpā, lai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu ārpolitikas saskaņošanā, veicinot gan praktisku Baltijas valstu sadarbību, gan Ziemeļvalstu. …