Mūsdienās kļūst aktuāls jautājums par nākotnes resursiem, jo neatjaunojamie dabas resursi drīz sāks beigties un tāpēc jau tagad lielākā daļa valstu mēklē, un ir atradušas alternatīvas enerģijas iegūšanas metodes, kā piemērām, no biogāzēm.Es sava darbā apskatu visas trīs Baltijas valstis, to resursus, kurus resursus, katra valsts vairāk vai mazāk izmanto, ko tieši katra valsts eksportē un importē, kā arī to alternatīvās enerģijas iegūšanas metodes, to nākotnes plānus. Savā darbā es vēl apskatu naftas iegūšanu Baltijas jūrā, cik tā ir rentablā, cik tā varētu būt nozīmīga mūsu valstij un vai tas viss varētu atmaksāties.
Darba mērķis: dot ieskatu Baltijas valstu enerģijas ieguves un patēriņa iespējās.
Uzdevumi:
Apskatīt enerģijas ieguves iespējas Baltijas valstīs
Iepazīties ar enerģijas ieguves veidiem Baltijas valstīs
Izpētīt esošos energoresursu izmantošanas iepējas
Apskatīt alternatīvās enerģijas iespējas Baltijas valstīs
Salīdzināt resursus starp Baltijas valstīm
Darba objekts: Baltijas valstu enerģijas resursi un to izmantošanas iespējas
Praktiskā nozīmība: Savu darbu ieteiktu izlasīt ikvienam, kurš nedaudz aizdomājies par elektroenerģijas iegūšanu, kā arī to racionālu izmantošanu.
Enerģija ir fiziskas sistēmas spēja paveikt darbu. Izšķir enerģiju, kas saistīta ar kustību, jeb kinētisko enerģiju un enerģiju, kas saistīta ar pozīciju, jeb potenciālo enerģiju. Enerģija izpaužas fiziskas sistēmas īpašību maiņā. Viens no būtiskākajiem ar enerģiju saistītajiem fizikas likumiem ir enerģijas nezūdamības likums. Plašākā uztverē ar enerģiju apzīmē arī citus enerģijas veidus. Labs piemērs ir elektriskā enerģija un tās pārvērtības. To var iegūt no mehāniskās enerģijas ar ģeneratora palīdzību vai arī no ķīmiskās enerģijas (ar galvaniskā elementa vai akumulatora palīdzību). Savukārt no elektriskās enerģijas var iegūt citus enerģijas veidus- mehānisko (ar elektromotoru), ķīmisko (uzlādējot akumulatoru vai veicot elektrolīzi), gaismu (ar spuldzi), siltumu (kas izdalās jebkurā elektriskajā slodzē- pretestībā).Relativitātes teorijā pilno ķermeņa enerģiju aprēķina pēc formulas E=mc²
1939. gada 22. decembrī pieņem likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma dibināšanas dienu. Ķeguma HES celtniecību uzsāka 1936. gadā, bet 1939. gada 16. oktobrī darbu uzsāka pirmais hidroagregāts.
1940. gadā Latvijā ir 262 km 88 kV augstsprieguma līniju, ap 3700 km 20 kV līniju, 10200 km 0,4 kV līniju, 4 apakšstacijas; elektrostaciju kopjauda sasniedza 121 MW. Gadā saražoja līdz 242 milj. kWh elektroenerģijas.
1940. gadā vasarā – rudenī padomju vara nacionalizēja privātās un akciju sabiedrībām piederošas elektrostacijas, hidroelektrostacijas un elektrotīklus. Valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums” iekļauj izveidotajā Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģētikas trestā (Energotrests). Uzsāk Latvijas PSR enerģētikas attīstības plāna izstrādi.
1940. gada 1. novembrī iedarbināja Ķeguma HES trešo hidroagregātu.
1941. gada martā izveido Latvijas PSR Vietējās Rūpniecības Tautas komisariāta Enerģijas uzņēmumu pārvaldi “LATENERGO”.…
