Baltijas valstu sadarbības problēmas un pers... / ID: 831735

7,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:831735

Автор: jurciz (11)

Оценка:

Опубликованно: 13.03.2007.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 32 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	4
1.	BALTIJAS VALSTU KĀ VIENOTA REĢIONA PASTĀVĒŠANA	5
1.1.	B. Raseta (Bruce M. Russett) teorija	5
1.1.1.	Sociālā un kultūras homogenitāte (viendabība)	5
1.1.2.	Politiskā sabiedrības attieksme pret apkārtējo vidi	7
1.1.3.	Politisko institūtu savietojamība	8
1.1.4.	Savstarpējās ekonomiskās atkarības līmenis	9
1.1.5.	Ģeogrāfiskais tuvums	11
1.2.	L. Kantori (J. Louis Cantori) un S. Špīgela (Stieven Spiegel) teorija	11
1.2.1.	Kopīga identitātes izpratne	12
1.3.	J. N. Laursena un T. B. Olsena teorija	13
2.	BALTIJAS VALSTU SADARBĪBA STARPKARU PERIODĀ	17
2.1.	Baltijas valstu dibināšana	17
2.1.1.	Latvijas Valsts pasludināšana	17
2.1.2.	Lietuvas Valsts pasludināšana	17
2.1.3.	Igaunijas Valsts nodibināšana	18
2.2.	Baltijas valstu sadarbības pirmsākumi	18
2.2.1.	Latvijas un Igaunijas sadarbība	19
2.2.2.	Latvijas un Lietuvas sadarbība	21
2.3.	Baltijas valstu sadarbība no divdesmito gadu vidus līdz 1934. gadam	23
2.3.1.	Latvijas un Lietuvas sadarbība	24
2.3.2.	Latvijas un Igaunijas sadarbība	26
3.	BALTIJAS VALSTU SADARBĪBA PĒC NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS	30
3.1.	Baltijas valstu sadarbības sākumposms no 1990. – 1993. gadam	30
3.2.	Baltijas valstu sadarbība no 1994. – 2000. gadam	34
3.2.1.	Baltijas valstu ekonomiskā sadarbība	34
3.2.2.	Baltijas valstu institucionālā sadarbība	36
3.2.3.	Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā	37
4.	BALTIJAS VALSTU ATTIECĪBU KOPĪGĀS PERSPEKTĪVAS	41
4.1.	Izolācijas jeb norobežošanās politika	41
4.2.	Līdzsvarošanas stratēģija	43
4.3.	Piesliešanās lielvalstij	43
4.4.	Balansēšanas stratēģija	44
	NOBEIGUMS	46
	ATSAUCES	48
	SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMI	50
	LITERATŪRAS SARAKSTS	51

Фрагмент работы

19. gs. 20. gadu sākumā starptautiskajā sistēmā vienlaicīgi parādās jauni subjekti – Lietuva, Lietuva un Igaunija – Baltijas valstis. Jau no attīstības pirmssākumiem Baltijas valstis starptautiskajās diskusijās bieži tiek aplūkotas kā vienlīdzīgu valstu reģions, ko norāda vairākas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kopīgās iezīmes. Tomēr, niansētāk analizējot Baltijas valstis, iezīmējas būtiskas to atšķirības, kuras atklājas arī sadarbības procesa gaitā un kavē tā optimalizāciju.

Kursa darba tēma “Baltijas valstu sadarbības problēmas un perspektīvas” ir politiski un vēsturiski aktuāla, jo tās izpēte rada priekšstatu par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas sadarbību un tās problēmām starpkaru periodā, mūsdienās un iezīmē nākotnes modeli. Darbā nav aplūkota Baltijas valstu sadarbība nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodos, jo šajā laikā Baltijas valstis nespēja veidot neatkarīgu, autonomu ārpolitiku.

Tēmas daudzdimensionalitātes dēļ, tiek aplūkots Baltijas valstu sadarbības process galvenokārt institucionālajā, ekonomiskajā un aizsardzības sfērās.

Kursa darba mērķis – radīt zinātniski pamatotu priekšstatu par Baltijas valstu sadarbību, tās problēmām, vienlaicīgi atklājot kopīgo un atšķirīgo Baltijas valstīs.

Saistībā ar izvirzīto mērķi tiek noteikta hipotēze, kura tiks pierādīta vai noliegta darba gaitā.

Hipotēze: Baltijas valstu reģiona sadarbība nav optimāla savstarpējo atšķirību un problēmjautājumu dēļ.

Lai pierādītu vai noliegtu hipotēzi, kursa darbā tiek izvirzīti tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1. Jāpierāda Baltijas valstu kā vienota reģiona funkcionēšanas iespējamība.
2. Jāanalizē Baltijas valstu sadarbības process un tā problēmas starpkaru periodā.
3. Jāanalizē Baltijas valstu sadarbības process un tā problēmas pēc neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām.
4. Jāizvērtē Baltijas valstu sadarbības attīstības teorētiskās perspektīvas.
5. Jāizdara secinājumi un vērtējumi.…