Baltijas vienotība: Baltijas asambleja un tās iespējas Baltijas valstu sadarbības veicināšanā

Secinājumi
Baltijas valstis, izmantojot starpparlamentu sadarbības formu – Baltijas asambleju, nespēj sadarboties efektīvi, jo nav nepieciešamā valdības atbalsta katrā no šīm republikām. Baltijas asambleja pēdējās trīs tās sesijās ir apskatījusi jautājumus, kuri ir bijuši aktuāli visām trīs Baltijas valstīm, taču risinājumi šiem problēmjautājumiem ir daļēji vai tie nav vispār. Institūcija, kura ir rekomendējoša valstu parlamentiem, valdībām, ir spējīga ietekmēt Baltijas valstu valdības un to pieņemtos lēmumus, ja gan asamblejai, gan valdībai ir vienota nostāja.
Diemžēl Baltijas asamblejas darbs ir neefektīvs, kaut gan jautājumi, par kuriem tiek diskutēts šajās sesijās ir aktuāli: enerģētika, drošība, vides aizsardzība un izglītība.
Baltijas valstis veiksmīgi sadarbojas tādās sfērās kā aizsardzība, pierobežas reģionu attīstība. Taču katrai no Baltijas valstīm ir nacionālās intereses, kas bieži vien nesakrīt ar Baltijas kopējām interesēm un tādējādi nav iespējams vienoties par kāda jautājuma risinājumu. Ekonomikā, tirdzniecībā un transporta nozarē Baltijas valstis ir un būs konkurentes, kuras cīnīsies par jaunu tirgu, investīcijām un peļņas gūšanu savai valstij, nevis Baltijai kopumā. Vienota Baltijas enerģētikas tirgus izveidošanas jautājums, kas ir joprojām ir aktuāls, ir nepieciešams vienots risinājums, lai Baltijas valstis būtu mazāk atkarīgas no Krievijas resursiem.

…