Šajā referātā tiks īsi aprakstīta Indoeiropiešu valodu saimes rašanās vēsture un pieminētas galvenās valodas. Sīkāk tiks aprakstīta baltu valodu grupa. Taču īpaša uzmanība tiks veltīta tieši baltu cilšu vēsturei tādēļ, ka katra cilts ir runājusi savā valodā. Šo valodu izplatība savstarpēji stipri atšķiras, jo tā ir atkarīga no cilšu apdzīvotajām teritorijām, cilšu varenības- ietekmes un militārā spēka, kā arī no tā, cik ilgi šīs tautas bija spējīgas izdzīvot.
Indoeiropiešu valodu grupa
Par pirmajiem indoeiropiešiem ilgstoši tika uzskatīti senie Eirāzijas stepju klejotāji lopkopji un par indoeiropiešu valodas pirmdzimteni Eirāzijas stepju klejotāju lopkopju apdzīvotās teritorijas. Bija pausti arī uzskati, ka pirmie indoeiropieši bija bedru kultūras pārstāvji, kuri apdzīvoja plašās stepju teritorijas tagadējās Ukrainas un Krievijas dienvidos. Taču pēdējo gadu laikā arvien stiprāk tiek argumentēts uzskats, ka vissenākās indieiropiešu valodā runājošās ciltis ir izplatījušās no Mazāzijas teritorijas.
Tiek uzskatīts, ka pirmā indoeiropiešu pārceļošana sākās 2. gt. p. m. ē. Klejotāji lopkopji no Melnās un Kaspijas jūras stepēm devās uz dienvidiem. 2. gt. sākumā gar Kaspijas jūru indoeiropieši ieceļoja Mazāzijā un to sastāvā esošie heti apmetās Mazāzijas centrālajā daļā. Ap 2. gt. p. m. ē. Vidu caur Vidusāziju ienāca citas indoeiropiešu ciltis, kuras aizejot uz Indas baseinu radīja Indas civilizāciju. Otrā lielā indoeiropiešu izceļošana notika 13. gs. p. m. ē. No Ziemeļbalkāniem, caur Mazāziju un Vidusjūras austrumu piekrasti tie devās uz Ēģipti.
Jau kopš 2000. gada pirms mūsu ēras padzenot somugru tautas balti dzīvojuši starp Daugavas un Nemunas baseiniem, kā arī uz austrumiem un dienvidiem no tiem. Balti nodarbojās ar zvejniecību, zemniecību un tirdzniecību. Plaši bija izplatīta keramika, attīstījās apģērbu izgatavošana, galvenie materiāli bija vilna, lini un āda, kā arī rotaslietu darināšana. Viņi bija īpaši slaveni ar dzintara izstrādājumiem- rotaslietām. Baltu ciltis bija kareivīgas un tādēļ tās bieži karoja savā starpā. Mūsu ēras pirmā gada tūkstoša vidū baltu tautas turējās vienkopus- mitinājās vienā teritorijā. Taču 6- 7 gs. notika to iziršana. Ap 5-6 gs. slāviem virzoties uz ziemeļiem un rietumiem latvieši ieņēma apgabalus ap Daugavu, lietuvieši ap Nemunu un prūši apgabalu no Nemunas ietekas jūrā līdz Grodai. …
