Banku darbība, noguldījumu un uzkrājumu iesp... / ID: 761913

5,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:761913

Автор: Artis Avotiņš (8)

Оценка:

Опубликованно: 10.11.2010.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 12 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Bankas un to uzdevumi	4
1.1.	Banku darbības finanšu riski	4
1.2.	Risku vadības metodes	6
1.3.	Noguldījumu garantiju likums	7
1.4.	Noguldījumu garantiju fonds	8
1.5.	Termiņnoguldījumi un to ienesīguma veidi	9
1.6.	Termiņnoguldījumu apkalpošana	10
1.7.	Procentu aprēķināšanas metodes	12
1.8.	Bankas noguldījumu iekšējā kontrole	14
1.9.	Depozītu tirgus un procentu likmju izmaiņas prognozes	15
2.	Banku piedāvātie depozīti	17
2.1.	Krājbankas piedāvātie depozītu veidi	17
2.1.1.	Termiņnoguldījums	18
2.1.2.	Īstermiņa depozīts	18
2.1.3.	Kapitālnoguldījums	19
2.2.	PRIVATBANK piedāvātie depozītu veidi	20
2.2.1.	Depozīts PLUSS	20
2.2.2.	Termiņdepozīts	20
2.2.3.	Avanss depozīts	21
2.3.	SEB bankas piedāvāto depozītu veidi	22
2.3.1.	Apvienotais depozīts	22
2.3.2.	Īstermiņa depozīts	23
2.3.3.	Pilngadības depozīts	23
2.3.4.	Vienkāršais depozīts	24
2.3.5.	Speciālais depozīts	24
2.4.	SWED bankas piedāvātie depozītu veidi	25
2.4.1.	Dinamiskais depozīts	25
2.4.2.	Svētku depozīts	26
2.4.3.	Termiņdepozīts ar ikmēneša procentu izmaksu	26
2.4.4.	Termiņdepozīts	27
2.5.	Parex bankas piedāvātie depozītu veidi	28
2.5.1.	Termiņdepozīts	28
2.5.2.	Zelta depozīts	30
2.6.	Ienesīgākie depozītnoguldījumi	31
2.7.	Inflācijas ietekme uz depozītnoguldījumiem	33

Фрагмент работы

Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas. Šaurākā nozīmē ar vārdu "banka" saprot komercbanku, kas ir institūcija, kas sniedz finanšu pakalpojumus, īpaši - pieņemot noguldījumus un izsniedzot kredītus, nodrošinot norēķinus.
Mūsdienās lielākajā daļā attīstīto valstu (arī Latvijā) ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no pirmā līmeņa bankas - centrālās jeb emisijas bankas - un otrā līmeņa bankām un kredītiestādēm - komercbankām, krājbankām, investīciju bankām, hipotēku bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas kompānijām, pensiju fondiem, lombardiem u.tml.

Valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
emitēt nacionālo valūtu;
īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu zināmus mērķus, piemēram, cenu stabilitāti valstī (Latvijas Banka), zemu inflāciju (Eiropas Centrālā Banka), u.tml.;
noteikt oficiālo kursu nacionālās naudas apmaiņai pret ārvalstu valūtām;
uzraudzīt komercbanku un citu kredītiestāžu darbību (lielākajā daļā attīstīto valstu šī funkcija gan tiek nodalīta citā, atsevišķā un neatkarīgā institūcijā, piemēram, Latvijā - Finanšu un Kapitāla Tirgus Uzraudzības Komitejā (FKTK), Vācijā - BaFin);
pārvaldīt ārējos aktīvus u.c.
Centrālā banka nosaka naudas bāzi - apgrozībā laisto naudu un obligātas naudas rezerves. Atsevišķās valstīs (Lielbritānija) ir vairākas centrālās bankas.
Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.). [4]…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −7,48 €