Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
12,99 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:372824
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 22.03.2007.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 93 единиц
Ссылки: Использованы
Фрагмент работы

Latvijas Bankas galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.

Latvijas Bankai ir monopoltiesības izlaist nacionālo valūtu kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.


Latvijas Banka nosaka oficiālo kursu nacionālās naudas vienības apmaiņai pret ārvalstu valūtu.

Latvijas Bankai ir savas rezerves konvertējamā ārvalstu valūtā, vērtspapīros un zeltā nacionālās naudas stabilitātes nodrošināšanai.

Latvijas Banka ir LR pārstāve ārvalstu centrālajās bankās un starptautiskajās valūtas institūcijās.

Latvijas Bankā glabājas valdības ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Banka var darboties kā valdības finansu aģents banku darījumos.


Latvijas Banka organizē un nodrošina norēķinu un maksājumu sistēmas darbību Latvijā.

Latvijas Banka atver kontus Latvijas valdībai, Latvijas bankām, ārvalstu bankām, starptautiskajām valūtas, finansu un kredīta organizācijām un citām kredītiestādēm.

Latvijas Banka nevar piedalīties uzņēmējdarbībā.

Latvijas Banka nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem.



Latvijas Bankas uzdevumi (avots:www.bank.lv)

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Tā ir viena no svarīgākajām valsts institūcijām un veic likumā noteiktus tautsaimnieciskus uzdevumus.

Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Banka savā darbībā veicina brīvu konkurenci, resursu efektīvu piešķiršanu un apriti, finanšu sistēmas stabilitāti, koordināciju un uzraudzību.

Latvijas Bankas uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Banku". Svarīgākie valsts centrālās bankas uzdevumi ir:

- noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;
- emitēt nacionālo valūtu;
- organizēt un nodrošināt norēķinu un maksājumu sistēmas darbību valstī;
- izsniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai uzņēmējdarbības veidā.
- vākt, apstrādāt un publicēt finanšu statistikas datus, kas raksturo banku sistēmas un makroekonomiskās vides attīstību;
- pārvaldīt ārējos aktīvus;
- darboties kā valdības finanšu aģentam.

Latvijas Banka pārstāv Latvijas Republiku ārvalstu centrālajās bankās un starptautiskajās finanšu institūcijās. Latvijas Banka konsultē Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikā un banku darbības politikā.

Latvijas Banka pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Latvijas Banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā īstenošanā.

Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.

Likums "Par Latvijas Banku" valsts centrālajai bankai neatļauj piedalīties uzņēmējdarbībā. Latvijas Banka savu darbību finansē no ieņēmumiem, ko dod valūtas un kredīta operācijas tās uzdevumu izpildes ietvaros.

Latvijas Bankas peļņas sadale notiek saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku". Tā 18. pants nosaka pamatkapitāla, 19. pants - rezerves kapitāla.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka Latvijas Bankas pamatkapitālam jāsasniedz 25 milj. latu.

Pamatkapitālu veido valsts piešķirtie līdzekļi un Latvijas Bankas peļņas atskaitījumi. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka Latvijas Banka ieskaita valsts ieņēmumos pārskata gadā iegūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, piemērojot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokļa likmi. 2005. gada beigās spēkā esošā Latvijas Republikas rezidentiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme bija15%.



Maksājumu un norēķinu sistēmas (avots: www.bank.lv)

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" norēķinu un maksājumu darbība Latvijā jāorganizē un jānodrošina Latvijas Bankai.

Izveidot un uzturēt drošu un efektīvu maksājumu sistēmu ir viens no centrālās bankas galvenajiem uzdevumiem. Šāda sistēma būtiski veicina finanšu sektora attīstību valstī, nodrošinot bezskaidras naudas līdzekļu norēķinus starp bankām. Tikai ar efektīvas maksājumu sistēmas starpniecību centrālā banka var veikt arī savu galveno uzdevumu - īstenot monetāro politiku.

Valsts maksājumu sistēmas galvenie elementi ir finanšu iestādes un sistēmas infrastruktūra (maksājumu tehniskā un administratīvā pārvalde). Latvijas Banka organizē un uztur šo infrastruktūru, izstrādā un apstiprina tās darbību regulējošos noteikumus, analizē un prognozē notikumu attīstību, lai padarītu maksājumu sistēmas darbību iespējami efektīvāku.

Pašlaik Latvijas Bankā darbojas divas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini.

Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) sāka darbu 1998. gada 17. novembrī, aizstājot iepriekšējo, uz papīra dokumentu apstrādi balstīto klīringa sistēmu, un tiek izmantota klientu maksājumiem (retail payments). EKS ir uzskatāma par ACH (automated clearing house) sistēmu, kurā maksājumu apstrādes process ir pilnībā automatizēts un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie dokumenti.

2000. gada 8. septembrī sāka darbu jaunā Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (SAMS). SAMS ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real time gross settlement system), kas paredzēta liela apjoma un steidzamiem maksājumiem, kuri saistīti ar starpbanku tirgus darījumiem, Latvijas Bankas atklātā tirgus un citām monetārās politikas operācijām. Jaunā sistēma aizstāja līdzšinējo Latvijas Bankas elektronisko bruto norēķinu sistēmu. SAMS nodrošina uzlabotu risku kontroli un ir efektīvs līdzeklis monetārās politikas īstenošanai. Tā pozitīvi ietekmē ekonomisko procesu norisi gan iekšzemes tirgū, gan starp valstīm.

Tādējādi Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmas ir pilnībā automatizētas un atbilst Eiropas Savienības prasībām.







1.1.Latvijas Bankas monetārā politika un tās instrumenti.

Latvijas Bankas monetārā politika (avots: www.bank.lv)

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā tika uzsāktas reformas, lai valstī izveidotu tirgus ekonomiku. Stabilizācijas un strukturālo reformu programmas ietvēra strauju cenu liberalizāciju, subsīdiju atcelšanu, finanšu disciplīnas pastiprināšanu un liberālas tirdzniecības un maksājumu sistēmas izveidošanu. Jau pašos reformu procesa pirmsākumos Latvijā tika ieviesta nacionālā valūta, tādējādi Latvijas Bankai radot iespēju īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Latvijas Bankai ir nacionālās valūtas emisijas monopoltiesības. Veidojot un īstenojot monetāro politiku, Latvijas Banka ir juridiski un faktiski neatkarīga.

Svarīgākais Latvijas Bankas uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, tā atbalstot tautsaimniecības pārstrukturēšanu. Šis uzdevums nav viegls, jo Latvija ir maza valsts ar atvērtu tautsaimniecību, kurā turklāt notiek plašas institucionālas un strukturālas pārmaiņas. Tā kā cenu liberalizācija un tuvināšanās pasaules cenu līmenim ir neatņemama pārejas procesa sastāvdaļa, centrālajai bankai jāierobežo inflācija, ko monetārie faktori ietekmē tikai daļēji.

Latvijas Bankas monetārā politika balstās uz tādu nacionālās valūtas kursa noteikšanu un banku rezervju apjomu kontroli, kas ļauj ierobežot kredītu pārmērīgu izsniegšanu. Latvijas Bankas valūtas kursa politika ir tuva t.s. valūtas padomes (currency board) politikai, un emitētās nacionālās valūtas apjoms ir segts ar zelta un ārvalstu valūtas rezervēm.

Monetārās politikas pamatprincipi

Brīva nacionālās valūtas konvertējamība.
Kapitāla neierobežota plūsma.
Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte.
Nacionālās valūtas iekšējā stabilitāte, nodrošinot iespējami zemu inflāciju.
Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli.
Nacionālās valūtas konvertējamība

Latvijā ir viens no liberālākajiem valūtu režīmiem pasaulē. Gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem ir atļauts bez ierobežojumiem atvērt kontus latos un ārvalstu valūtās, kā arī pirkt latus un tos pārdot par ārvalstu valūtu. Lai nodrošinātu nacionālās valūtas brīvu konvertējamību, Latvijas Banka neierobežotā daudzumā pērk un pārdod SDR (Special Drawing Rights - Speciālās aizņēmuma tiesības) valūtu groza valūtas bankām pēc to pieprasījuma. Pat kapitāla kontu darījumi netiek ierobežoti.

Kapitāla neierobežota kustība

Latvijas likumdošanas akti un Latvijas Bankas politika sekmē brīvu kapitāla plūsmu uz Latviju un no tās. Latvijā drīkst brīvi ievest un no tās izvest gan ārvalstu valūtu, gan latus. Ārvalstu ieguldītāji drīkst izvest savu peļņu no Latvijas jebkurā valūtā bez ierobežojumiem.

Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte

Jau kopš 1993. gada Latvijā tiek īstenota uz valūtas kursu balstīta stabilizācijas programma. 1994. gada februāra vidū Latvijas Banka lata kursu stabilizēja pret SDR valūtu grozu (1 SDR = 0.7997 LVL), tādējādi īstenojot fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Šāda politika, ja vien tā ir ilgtermiņa un uzticama, samazina nedrošību un maiņas risku, kā arī rada stabilu pamatu uzņēmējdarbības plānošanai un cenu noteikšanai, tādējādi veicinot starptautiskās tirdzniecības attīstību un investīciju piesaistīšanu. Stabils valūtas kurss stiprina finanšu disciplīnu un neļauj īstenot nesabalansētu finanšu politiku.

Iekšējā stabilitāte

Veiksmīgo finanšu politikas izvēli apliecina tas, ka Latvijā inflācijas līmenis ir nepārtraukti samazinājies - no 958.7% 1992. gadā līdz 1.9% 2002. gadā.

Inflācijas līmenis Latvijā samazinājies pakāpeniski - līdz 23.1% 1995. gadā, 13.1% 1996. gadā, 7.0% 1997. gadā. 1998. gadā inflācijas līmenis bija 2.8%, 1999. gadā - 3.2% bet 2000. gadā - 1.8% - viszemākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. 2001. gadā vidējā inflācija bija tikai 2.5% - viena no zemākajām Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā.

Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli

Kopumā banku likviditāti visvairāk ietekmē ārvalstu valūtas konvertēšanas darījumi. Latvijas Banka veic intervences valūtas tirgū, nosakot valūtu maiņas kursus, tādējādi stabilizējot tirgu. Naudas plūsmas un pieprasījuma un piedāvājuma attiecības finanšu tirgū ir tie faktori, kas nosaka procentu likmju lielumu. Tomēr Latvijas Bankai ir būtiska loma banku likviditātes regulēšanā, kas vērsta uz procentu likmju svārstību ierobežošanu.

Latvijas Banka nosaka refinansēšanas likmi, kas kalpo par atskaites punktu visai finanšu sistēmai. Latvijas Bankas intervences starpbanku naudas tirgū notiek, nosakot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pirkšanas un pārdošanas diskonta likmes, kā arī veicot repo, reverse repo un valūtas mijmaiņas (swap) darījumus. Pārāk augstas likviditātes neitralizēšanai tiek izmantoti banku termiņnoguldījumi Latvijas Bankā.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация