Šis pārbaudes darbs „Banku garantiju tiesiskais regulējums” studiju kursā „Starptautiskās tirdzniecības tiesības” ir veidots referāta veidā. Izmantojot man pieejamos avotus, t.sk. literatūru un internetresursus, savā darbā definēšu terminu – banku garantijas, uzskaitīšu un analizēšu banku garantiju veidus un to tiesisko regulējumu, ar to saistīto problemātiku. Analizējot man pieejamo informāciju, izteikšu savus secinājumus.
Referāts ir veidots pēc šādas shēmas:
Termina skaidrojums un tiesiskais regulējums
Banku garantiju veidi
Ar banku garantijām piedāvātie pakalpojumi
Ar banku garantijām saistītā problemātika
Secinājumi
Izmantotie avoti
Palielinoties valstu ekonomiskai integritātei un pilnveidojoties transporta veidiem, palielinās tirdzniecības iespējas ar ārvalstīm. Ņemot vērā to, ka starptautisko tirdzniecību ietekmē daudzi būtiski faktori (t.sk. attālums starp tirdzniecības vietām, piegādes ilgums ar to saistītais risks, muitas formalitātes, ģeogrāfisko un juridisko robežu šķērsošana, kā arī uzticības trūkums starp līdzējiem), preču pārdevējs izvēlas apmaksas veidu atkarībā no uzticības pakāpes pircējam, ņemot vērā ekonomiskos un politiskos apstākļus preces pircēja valstī.
Starptautiskā tirdzniecībā dominē šādi apmaksas veidi:
maksājums avansā (nauda, pēc tam prece);
pēcapmaksa (prece, pēc tam nauda);
dokumentu inkaso (naudas iekasēšana no pircēja noteiktā laikā pret bankā iesniegtiem dokumentiem),
kredīta vēstule.
No šiem nosauktajiem veidiem, protams, pārdevējam visdevīgākais ir maksājums avansā, taču tas ir saistīts ar risku – pircējs maksā avansā par vēl nesaņemto preci tikai ļoti uzticamam darījuma partnerim.
Kā nākošo drošāko (vienlaicīgi pircējam pieņemamo) apmaksas veidu pārdevēji izmanto kredīta vēstules. 1Šāds apmaksas veids ir izmantojams tādā gadījumā, ja pircējs un pārdevējs nav pārliecināti par otra maksātspēju un uzticamības pakāpi, kas rada reālu situāciju – pārdevējs nevēlas eksportēt preci pirms nav par to saņēmis samaksu, savukārt pircējs vēlas apskatīt preci, pirms ir par to samaksājis2.
Piemēram, Krājbankas mājas lapā ir skaidrots - akreditīvs (kredīta vēstule) nozīmē, ka apmaksa tiks veikta uz tirdzniecības dokumentu, nevis preču vai pakalpojumu pamata. Akreditīvs ir atsevišķs juridisks darījums starp Krājbanku un klientu, Krājbankai nav saistošs pirkuma–pārdevuma līgums starp pircēju un pārdevēju. Ja pircējam rodas sūdzības attiecībā uz preci, tad tās tiek risinātas neatkarīgi no akreditīva, bet saskaņā ar noslēgto līgumu.3
Kredīta vēstule ir pēc pircēja lūguma dots bankas galvojums samaksāt eksportētājam noteikto naudas summu pret kredīta vēstules noteikumiem atbilstošiem dokumentiem. Kredītvēstule – bankas garantija pircējam garantē to, ka banka izdarīs maksājumu tikai pret dokumentāru apliecinājumu, ka nolīgtā prece nosūtīta saskaņā ar kredīta vēstules noteikumiem. Savukārt, pārdevējam banka dod garantiju, ka saņems naudu par nosūtīto preci tad, kad iesniegs bankā dokumentus, kas apliecina kredītvēstulē viņam noteiktos pienākumus. …
