5.SECINĀJUMI
Latvijas Bankas monetārās politikas mērķi un instrumenti visciešākajā veidā ir saistīti ar konkrēto situāciju valsts ekonomikā. Sākotnēji, augstas inflācijas apstākļos. Latvijas Bankas darbība bija vērsta uz cenu stabilitātes nodrošināšanu valstī un inflācijas samazināšanu, lietojot ierobežojošo jeb stingro monetāro politiku. Valdības stingrās fiskālās (nodokļu) politikas un Latvijas Bankas stingrās monetārās politikas realizācija, valsts monopoluzņēmumu produkcijas cenu regulēšana un citi pasākumi ļāva :Latvijas banku attīstības sākumposmā panākt inflācijas samazināšanu.
Pēc šī mērķa sasniegšanas loģiska bija Latvijas Bankas monetārās politikas mērķa maiņa. Jau vairāk kā desmit gadus Latvijas bankas stratēģija ir valūtas kursa stabilitāte, nezaudējot kontroli pār cenu līmeni. Mērķa maiņai atbilda arī lata kursa neoficiālā piesaistīšana SDR (Special Drawing Rights). Latvijas Banka īsteno fiksēta nacionālās valūtas maiņas kursa politiku, sargājot nacionālās valūtas vērtību. 1997.gada notikumi pasaules valūtas tirgū (fondu biržu krīze Dienvidaustrumāzijā) un finanšu krīze Krievijā 1998.gadā apliecina, ka Latvijas Bankas monetārā politika, piesaistot latu SDR grozam, bijusi veiksmīga – lats saglabā savu stabilitāti un samērā augstu kursu. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2005.gadā lats tika piesaistīts eiro ar noteiktu svārstību koridoru +/- 1 %
Tajā pašā laikā pastāv viedoklis, ka Latvijas banka mākslīgi uztur augstu lata kursu un tas būtu jādevalvē (jāsamazina tā vērtība pret SDR), citi pauž pilnīgi pretēju viedokli, - lata kurss jāsaglabā. Šāda situācijā (pie augsta lata kursa) izdevīgākā situācijā ir eksportētāji, kas norēķinus veic dolāros, sliktāk klājas preču importētājiem. Diskusijas par šo jautājumu sabiedrībā nerimst jau apmēram desmit gadu.
Apkopojot ekspertu viedokļus kāda būtu ietekme lata devalvācijai:
Lata vērtības samazināšana izraisītu jaunu cenu kāpuma vilni;
Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi;
Cerētais atvieglojums eksportējošiem uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds;
Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību;
Ievērojami pieaugtu kredītņēmēju saistību slogs - lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu. Apmēram 80% no Latvijas mājsaimniecībām - iedzīvotājiem izsniegtajiem kredītiem šobrīd ir eiro;
Samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim gan Latvijā, gan ārpus tās - sabruktu gadiem celta uzticības ēka;
Iespējams valdības parāda straujš pieaugums.
…
