Banku īss apraksts
1.1. Latvijas Krājbanka
Akciju sabiedrība «Latvijas Krājbanka» tika dibināta 1924. gadā kā Latvijas Pasta krājkase, kam bija divas galvenās funkcijas: norēķinu kārtošana starp saimnieciskajām iestādēm un noguldījumu piesaistīšana. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Pasta krājkase kļuva par ievērojamāko noguldījumu pieņēmēju, šo tirgus pozīciju saglabājot līdz pat mūsdienām. 1939. gada 1. janvārī tajā bija noguldīti 50,5% no noguldījumu kopsummas visās kredītiestādēs.
Latvijas okupācija 1940. gada jūnijā atnesa kardinālas izmaiņas banku darbībā. 1940. gada 22. jūlijā Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu, un banku nacionalizāciju, bet pilnīga kredītiestāžu iekļaušana Padomju savienībā pastāvošajā sistēmā notika 1940. gada beigās. Ar 1941. gada 1. janvāri tika izveidota Valsts Darba krājkašu un kredīta pārvalde. Tā darbojās uz Pasta krājkases bāzes.
Pēc otrā pasaules kara Latvijā visas kredītiestādes tika organizētas jau atbilstoši padomju sistēmai. Latvijā atradās PSRS Valsts Darba krājkašu republikāniskā pārvalde, kuras pakļautībā bija rajonu krājkašu nodaļas. Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa.
1987.gadā krājkašu sistēma Padomju savienībā tika reorganizēta. Uz bijušās krājkašu sistēmas bāzes izveidoja PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banku (PSRS Krājbanku), attiecīgi Latvijā - LPSR Krājbanku.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krājbanku. Pārveidojoties par komercbanku, Krājbankai nācās strādāt spēcīgas konkurences apstākļos, ko radīja no jauna izveidotās bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krājbankai bija un vēl aizvien ir visplašākais nodaļu tīkls visā valstī un tā joprojām bija galvenā iedzīvotāju noguldījumu piesaistītāja.
1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā ir atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā.
1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību "Latvijas Krājbanka".
Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu VAS «Latvijas Krājbanka» tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā. Krājbankas privatizācijas pirmajā posmā 1997. gadā bankas kapitāls tika palielināts par trešdaļu, jo tā tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku. Tam sekojošā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem Krājbankas akcijas iegādājās 8,180 Latvijas iedzīvotāju.
…
