1. Barbarismi
Barbarismi - („barbarisms” tiešais tulkojums no grieķu valodas ir „svešinieks”) citvalodu cilmes vārdi, kas neatbilst literārajai valodai un kam ir sinonīmi latviešu valodā. A.Laua par barbarismiem saka: „Parasti par barbarismiem saprot tikai nevēlamu svešu elementu, neiederīgu citvalodas faktu. Visbiežāk šo vārdu attiecina uz leksiku, saprotot ar barbarismu nevēlami aizgūtu vārdu, bet dažreiz par barbarismu sauc arī sintaktiskas konstrukcijas, morfoloģijas un vārdu darināšanas elementus, kā arī veselus teicienus, kas pārņemti no citas valodas” .
Par barbarismiem latviešu valodas leksikā uzskatāmi vārdi, kas tautu saskarsmes rezultātā netulkoti ienākuši no citām valodām: vācu, angļu un krievu valodām.
1.1 Vāciskas cilmes barbarismi
Latviešu valodā ir diezgan daudz vāciskas cilmes barbarismi. Tas izskaidrojams ar ilgo vācu kundzību. Šai laikā latviešu valoda tika piesārņota ar daudziem barbarismiem .
Piemēram: ģeldē t- derēt, ziņģēt – dziedāt.
Latviešu kultūras darbiniekiem vēlāk bija jāveic liels darbs, lai attīrītu no latviešu valodas vāciskos piesārņojumus. Daļu vācisko vārdu atmeta, jo latviešiem bija pašiem savi vārdi. Daudziem vāciskiem vārdiem tika radīti atbilstoši latviski nosaukumi.
Piemēram, vārdi: gludeklis, virtuve, ievārījums aizstāja aizguvumus pletīzeris, ķēķis, zafte.
…