Baroka laika frizūras un parūkas

17.gs. otrās puses un 18.gs. sākumam frizūru modē raksturīgais elements ir parūka, kas pēc nodarbošanās, sabiedriskā stāvokļa un tautības atšķirīgus cilvēkus padarīja tik līdzīgus. Parūka parādījās Francijā ap 1640. g. un kļuva par simbolu piederībai pie augstākās kārtas. Parūka slēpa patieso vecumu, matu trūkumu un, protams, rotāja galvu.


Vīriešu frizūras.

17.gs. sākumā vīrieši mēdza nēsāt garus un sacirtotus matus. Bieži vien ar vēl atsevišķu bizē sapītu šķipsnu. Vecāki vīrieši vairs nevarēja atļauties valkāt garas dabiskās cirtas un ne visiem vīriešiem bija pietiekoši gari, kupli mati, lai varētu sekot tā laika modei. Jau šajā laikā ir atrodamas pirmās ziņas par parukām, lai gan plaša to valkāšana vīriešu vidū izplatījās sākot ar 1660. gadu.
Pirmo parūku cirtotajam un sprogotajam, no celiņa līdz pleciem krītošajam stilam vēl bija ļoti maz formas nosacījumu. Gandrīz vienīgais bija tas, ka parūka sastāvēja it kā no trim daļām – viena nokarājās aizmugurē pāri pakausim un pārējās divas attiecīgi no celiņa pāri pleciem. Laikā no 1660. līdz 1675. gadam šīs priekšpuses daļas vēl tika apakšā sasietas ar lentēm. Vēlāk parūkas veids nedaudz izmainījās – mati biezās sprogainās šķipsnās tika sakopoti uz pieres un horizontāli ierāmēja abas sejas puses. Zem parūkām tika valkāti ļoti īsi nogriezti vai pat noskūti mati.

…