Baroka laikmets (apm. 1600 – 1750 ) bija spožs un grezns laiks Eiropas mākslā un kultūrā. Dzīve galmos un bagātajās ģimenēs uzbangoja ar sevišķu spožumu. Tika uzsvērta monarhu varenība. Cilvēku uzskatīja par visuma centru.
Tas bija Eiropas valstu nacionālās pašapziņas rašanās laiks, kuras iespaidā attistījas valstu kultūra, valoda un literatūra. Šo procesu aizsāka dižgari kā: rakstnieki Servantess Spānijā un Moljērs Francijā.
Zinātne raisījas vaļā no māņticības, radās atklājumi, kuri savu nozīmi nav zaudējuši arī mūsdienās. Galileo Galilējs un Johannes Keplers veica savus atklājumus astronomijā. Ārsts Viljams Gārvejs atklāja asins cirkulēšanas principu. Zemnieks Kornēlijs 1621. gadā uzkonstruēja pirmo termometru. Izāks Ņūtons formulēja likumus, kuri ir modernās fizikas pamatā
Tas bija absolūtas monarhijas laiks. Visus valdniekus, lai cik lieli despoti pret tautu tie bija,uzskatīja par „tā Kunga svaidītiem”, par „monarhiem no Dieva žēlastības”.
No 1643. gada Francijā valdīja Luijs XIV,dēvēts par par „Saules karali”. Viņa laikā Francijā kļuva par Eiropas kultūras lielvalsti. Uzplaukumu piedzīvoja tēlotāja māksla, mūzika, literatūra. Luija XIV laikā tika uzcēlts skaistākais baroka māklas piemineklis- Versaļas pils. Tajā pilnībā var redzēt baroka stilu arhitektūrā. Pils simbolizē monarha varenību.
Spānija un Itālija saglabāja un attistīja tālāk savu nacionālo mākslu. Itālija kļuva par mūzikas modes noteicēju visā Eiropā.
Sarežģitas attiecības un sociālo spēku cīņa rada lielo māksliniecisko srāvojumu daudzumu. Atškirībā no iepriekšējiem vēsturiskiem periodiem, kad māksla attistījās vienā stilā (romānika, gotika, renesanse) ramjos, 17. gadsimtu raksturo divi lieli stila veidi: baroks un klasicisms, kuru elementi ir spilgti iztekti arhitektūrā un jaunā sapratnē par mākslu sintēzi. Baroka māksla parāda dzīves jēgu kustības un nestabilo dabas spēku cīņā.
Galējās izpausmes baroka mākslā pieskarās internacionalitātei, mīstikai, ietekmē skatītāju jūtas un iztēli ar dramatisku sasprindzinājumu, formu ekspresijām. Baroka mākslinieki dod priekšroku moku scēnām,ekstāzēm nekā triumfa, uzvaras skatiem.
Klasicisma pamatā ir racionāls sākums.Klasicismā skaists skaitās tikai tas kas ir ir racionalizēts, pakārtots,harmonizēts. Klasicisma vāroni pakļauj savas jūtas prāta kontrolei, viņi ir nosvērti un majestatiskuma pilni.Klasicisma teorija pamatojās uz žanru dalījumu. Gan baroka, gan klasicisma mākslai ir raksturīga tieksme uz visparinājumu, bet meistari bieži tiecās pie dināmiskām, sarežģitām kompozīcijām.Bieži šo divu stilu iezīmes pārvijās savā starpā vienās valsts mākslā, vai pat viena mākslinieka darbos, kas rada lielās pretrunas.
…
