Bartolomejs Sprangers "Ādams un Ieva". Mākslas darba analīze

Bartolomejs Srpangers bija viens no aizsācējiem baroka stilam, tādēļ šajā darbā ir manāmas arī dažas baroka stila iezīmes, kā piemēram, liektas līnijas, kuras attēlotas Ādama un Ievas pozā, ķermenis izskatās dabīgs un skaists pateicoties liektajām locītavu vietām. Formas ir abiem tēliem ir pilnīgas, salīdzinot ar renesanses laikmeta stilu, kur mākslinieks cilvēku atveidoja ideālam, ar skaistām formām un perfektām sejām, tad baroka laikmetā pievērsa uzmanību tieši patiesajam izskatam, lai gan autors tos ir izdomājis, taču viņš tos ir uzgleznojis dabīgus un pilnīgus. Dažādi gaismas efekti un ēnu kontrasti , kā borka stila pazīme ir arī manām šajā darbā. Gleznas kreisajā puse ir izteikta ar ēnas kontrastu , taču labā puse ir koša un spilgta ar padziļināto skatu tālumā.
Reālistiski attēloti Bībeles simboli – labā un ļaunā atzīšanas koks un kārdinātāja - čūska. Fonā paveras ainava ar teiksmaino paradīzes dārzu un tajā mītošajiem dzīvniekiem un putniem. Mākslinieka reālistiskais skatījums saaužas ar spilgti izteiktu manierismu, kas izpaužas nedabiski izliektajās Ādama un Ievas pozās, kustībās un žestos. Gleznas kolorītā autors centies radīt pretstatu efektu, izvēloties Ādama tumšo ādas toni pret Ievas sievišķīgo, marmorgaišo augumu.
…