IEVADS.
Šis referāts ir par savdabīgu un interesantu sociālpsiholoģisko parādību, kas sastopama, domājams, jebkurā sabiedrībā. Baumas, kas ir vesels problēmu komplekss, parasti tiek uztvertas kā kaut kas negatīvs uz netikumisks. Taču katrs sapratīs, ka bez šī fenomena būtu grūti iedomājama sabiedrības attīstība: kā nekā baumas ir tās, kas rosina cilvēku domāt pavisam savādāk, veido cilvēka iztēlē jaunus priekšstatus un, galu galā, padara mūsu dzīvi kaut nedaudz interesantāku.
Šajā darbā tiks apskatīta baumu izplatīšanās un izzušanas teorētiskie aspekti, baumu klasifikācija un pasākumi, kādus var lietot cīnoties pret to izplatību.
Referāta pamatā ir pāris gadu desmitus atpakaļ izdotā krievu sociālpsihologu G.Predvečnija un J.Šerkovina grāmata "Sociālā psiholoģija", kurā rodamās teorētiskās atziņas ir aktuālas arī šodien. No Latvijas pārstāvjiem šai problemātikai plašāk pievērsusies tikai S.Omārova savā apcerējumā "Cilvēks dzīvo grupā". Diemžēl pārējā literatūrā baumām pievērsta visai otršķirīga nozīme, un tāpēc ir visai sarežģīti veidot plašu un vispārīgu šīs kategorijas aprakstu. Tik tiešām, baumas padomju un pēcpadomju periodā bija visai maz pētīta un publicēta parādība, kaut arī ārzemju speciālisti tai pievērš sevišķu nozīmi (žēl, bet ārzemju literatūras trūkums mums liedz iespēju iepazīties ar baumu problemātiku, iespējams, pat nedaudz savādākā pieejā).
Nenoniecinot citu sociālpsiholoģisko procesu nozīmi, gribas atzīmēt, ka šis temats man likās interesantāks tieši baumu savdabīguma dēļ. Kas gan vēl var būt interesantāks par tādas problēmas pētīšanu, ar kuru esam inficējušies mēs visi ? Baumas taču ir mūsu pašu atbalss. Tās atspoguļo sabiedrības vēlmes, bažas un apsēstību.
MASU KOMUNIKĀCIJA.
Jebkuras kolektīvas uzvedības izraisīšanā liela nozīme ir komunikācijai, ar kuras palīdzību cilvēki iegūst informāciju un apmainās ar to. Indivīds kļūst par masu vai pūļa stihiskas uzvedības dalībnieku, vai nu tieši vērojot citu cilvēku emocionāli uzbudināto izturēšanos un psiholoģiski inficējoties ar to, vai arī uzzinādams par to no oficiālās un neoficiālās komunikācijas kanāliem.Oficiālās komunikācijas kanāli, kā zināms, ir masu mediji: radio, televīzija, prese. Pie neoficiālās komunikācijas kanāliem var pieskaitīt sarunas, baumas, tenkas, skrejlapas, uzrakstus uz sienām un žogiem.[2;148]
Cilvēkam raksturīgi inficēties ar citu kolektīvās uzvedības veidiem tad, kad tie kaut kādā mērā saskan ar viņa paša nostādnēm un pārliecību, skar viņam aktuālās problēmas un vērtības, rada emocionālu atsauksmi viņa personībā. Cilvēks ir sabiedriska būtne, un kritiskās vai nekritiskās situācijās viņam ir raksturīgi vērot un izzināt citu cilvēku uzvedību, atdarināt to. …
