Par grāmatvedības datu patiesumu ir atbildīgs kredītiestādes valdes priekšsēdētājs. Saskaņā ar „Kredītiestāžu likumu” kredītiestādēm jāsagatavo gada pārskats, kura patiesumu pārbauda Latvijas Bankas apstiprinātas auditorfirmas (krājaizdevu sabiedrībām - arī revidenti). Pēc apstiprināšanas saīsināts gada pārskats un revidentu atzinums jāpublicē presē, bet pilnam gada pārskatam jābūt brīvi pieejamam kredītiestādē. Katru ceturksni bankas, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicē bilanci un pelņas (zaudējumu) rādītājus, bet Latvijas Banka sniedz komentārus, ja publikācijā norādītais pašu kapitāla apjoms neatbilst Latvijas Bankas novērtējumam.
Uzraudzības institūciju oficiālās pilnvaras
Koriģējošie pasākumi 22. princips. Banku uzraudzības institūcijas rīcībā jābūt atbilstošiem uzraudzības līdzekļiem savlaicīgai koriģējošu pasākumu veikšanai, ja bankas nav ievērojušas saprātīgās prasības (piemēram, minimālās kapitāla pietiekamības rādītājs), ja konstatēti normatīvo aktu prasību pārkāpumi vai ja citādi tiek apdraudēti noguldītāji. Ārkārtas situācijās uzraudzības institūcijai jābūt tiesīgai atsaukt licenci bankas darbībai vai ierosināt tās atsaukšanu. „Kredītiestāžu likums” nosaka Latvijas Bankas rīcību gadījumos, kad kredītiestāde neievēro likumā noteiktās regulējošās prasības, Latvijas Bankas norādījumus un noteikumus, darbības ierobežojumus vai ja apdraudēta noguldītāju drošība. Latvijas Bankai ir tiesības sodīt kredītiestādi administratīvi, noteikt kredītiestādei daļējus vai pilnīgus darbības ierobežojumus līdz kredītiestādes darbībā konstatēto nepilnību novēršanai vai atsaukt licenci, ja pārkāpumi ir būtiski un ilglaicīgi. Fiziskā persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Latvijas Bankai ir tiesības pastiprinātā uzraudzības kārtībā iecelt savu pilnvarnieku, kas pastāvīgi novērtē kredītiestādes stāvokli un ir tiesīgs veikt nepieciešamos pasākumus kredītiestādes darbības stabilizēšanai. [7.]
…