Benito Musolīni dzimis 1883. gada 29. jūlijā, miris 1945. gada 28. aprīlī. Sākumā viņš bija sociālists, kas centās izvairīties no iesaukšanas itāļu armijā, bēgot uz Šveici un pēc tam uz Austroungāriju. Atgriežoties Itālijā, viņš sāka strādāt par redaktoru itāļu sociālistu lielākajā avīzē. Uzskatot, ka Itālijas iesaistīšanās Pirmajā pasaules kārā stiprinās tās karaļvalsti, Musolīni pameta sociālistus un pievienojās grupai, kas domāja tieši tāpat. Viņu iesauca armijā, kurā viņš tika ievainots metot granātu. Itālija pēc kara piedzīvoja smagu krīzi, kuras laikā pieauga sociālistu un komunistu aktivitātes. 1919.gadā tika izveidota fašistu politiskā partija, bet 1921. gadā Musolīni tika ievēlēts parlamentā. 1922.gada 28.oktobrī karalis Vittorio Emanuele III uzaicināja Musolīni kļūt par premjerministru. 1925. gada 3. janvāra runā, Musolīni uzņēmās atbildību par sociālistu deputāta Džakomo Mateotti slepkavību, kurš bija aicinājis anulēt vēlēšanas, kurās fašistu partija ieguva vairākumu parlamentā. Tai pat laikā Musolīni nodibināja faktisku fašistu diktatūru, izbeidza pēdējās politiskās brīvības paliekas un pabeidza Fašisma un Valsts saplūšanu. Un tā viņš no sociālista bija kļuvis par Itālijas diktatoru.
Musolīni ārpolitika bija agresīvi nacionālistiska, jo viņš vēlējas, vismaz daļēji, atjaunot seno Romas impēriju. 1935. gadā Itālija iebruka Etiopijā. Kara laikā, izmantojot ķīmiskos ieročus, bombardējot Sarkanā Krusta hospitāļus un terorizējot un slepkavojot mierīgos iedzīvotājus, itāļu armija pārkāpa tā laika pieņemto kara normu. Bet itāļu reakcija uz 1937. gada februārī notikušo atentātu pret itāļu komandieri Graziani parādes laikā bija šausminoša. Uzreiz pēc bumbas sprādziena 30 klātesošie etiopieši tika uzdurti uz mietiem, pilsētas iedzīvotāji tika spīdzināti un noslepkavoti. Itāļi dedzināja mājas ar dzīviem cilvēkiem mājās, viņi rīkoja masu apšaušanas. Tas pasliktināja Musolīni attiecības ar demokrātisko valstu vadītājiem, tāpēc viņš sāka tuvoties Hitleram.…