SECINĀJUMI
1. Tika secināts, ka mākslas vingrošana attīsta sportistes koordināciju, plastiku, muzikālo dzirdi, pareizas kustības formas, prasmi izteikt ar kustībām savu emocionālo stāvokli, pareizu stāju, gaitu un vēl daudzas citas sievišķīgas īpašības.
2. No iegūtās informācijas autore savā darbā ir secinājusi, ka mākslas vingrošanas iespējas Latvijā ir salīdzinoši šaurākas nekā citur pasaulē, piemēram, Krievijā. Latvijā šis sporta veids nav tik populārs, tādēļ to mazāk atbalsta Latvijas Sporta federācija un arī tādi sponsori, kā, piemēram, Latvijas Mobilais telefons, Skonto Būve utt., tiem ir izdevīgāk atbalstīt vairāk pazīstamākus sporta veidus Latvijā, kurus rāda pa televizoru, par kuriem runā visa tauta, kura dzird un redz reklāmas, piemēram, hokeju, basketbolu un citus.
3. Autore noskaidroja sportistu apkārtējas vides ietekmi uz fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Apraksta un iepazīstina lasītāju ar mākslas vingrošanas treniņu, sacensību un nometnes uzbūvi, aprakstu un grafiku.
4. Praktiskajā daļā autore izvēlas novērojuma metodi, kurā piedalās 3 dažāda vecuma sportistes. Tika secināts, ka katrā vecuma posmā ir vajadzīga dažāda fiziskā slodze un atšķirīga psiholoģiskā pieeja pie katras sportistes psihoemocionālās pakāpes.
5. Novēro katras sportistes fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības pārmaiņas dažādās vidēs, un autore secina, ka fiziskās sagatavotības līmenis mainās pie paaugstināta psiholoģiskā uztraukuma un/vai pārdzīvojuma.
6. Darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprināta daļēji, jo sacensībās tika novērotas psiholoģiskās un fiziskās sagatavotības atšķirības.
…