Laba runa - galvenais noteikums personības vispusīgai attīstībai. Mūsdienās ļoti svarīga ir cilvēka prasme tieši izteikt savas domas, valodas bagātība, izmantojot valodā salīdzinājumus, veidojot epitetus, metaforas, tāpēc valodas attīstība problēmas sociāli-ekonomiskās noteikumos kļūst ļoti aktuāla.
3. dzīves gada vecuma bērnu audzināšana un apmācība nosaka daudz uzdevumus, kas virzīti dzimtās valodas apmācībai, kā arī valodas, prāta un domāšanas attīstībai u.c. Viens no galvenajiem uzdevumiem - t.i. bērnu iemācīt runāt vienam ar otru.
Tieši bērnu trešais dzīves gads, kas skaitās senzitīvs vecums, ir bāze bērna valodas attīstībai. Šajā periodā mainās uztveršanas process, atmiņa, domāšanas, visa veida darbības, notiek socializācijas process (viņa attieksme pret apkārtējo vidi, pieaugušiem un vienaudžiem).
Vispusīga bērna attīstība balstās uz daudzgadīgo cilvēces pieredzi tikai pateicoties bērna saskarsmei ar pieaugušo. Šī pieredze ir iespējama tikai ar valodas palīdzību. Valoda - cilvēces saziņas līdzeklis. Attīstoties dzimtai valodai, bērni apgūst svarīgu saskarsmes valodas formu -sarunu valodu.
Ir daudz līdzekļu runas attīstībai. Folklora - viena no šiem līdzekļiem, kas ir ļoti aktuāla. Mūsdienu zinātnes interese par tautas daiļrade ir ļoti liela. Folkloras izzināšanai savus darbus ir veikuši brāļi B.un J.Sokolovi, A.I.Nikiforovs, N.A.Andrejevs, A.N.Afanasjevs, B.J.Propps, V.P.Anikins. Bērnu folkloru aizstāvējuši M.Gorkijs, K.Čukovskis, S.Maršaks u.c. [13, 5] .
Dvēseliski bagātināt šo vidi, kas attīsta runu, var tautas- poētikas vārda piemērs, kas kalpo cilvēcei. Tauta rūpējas par katru poētisko vārda etapu bērna dzīvē. No paaudzes paaudzei skan šūpļa dziesmas, skaitāmpantiņi, sakāmvārdi, pasakas, tautas dziesmas. Galvenais audzināšanā ir un paliek tautas vārds.
Šī tēma neradās nejauši. Diemžēl mūsdienas vecāki maz uzmanības velta bērna saskarsmei ar pieaugušo, aizmirst un nezin mazās folkloras veidus. Ievērots, ka vairākums mūsdienu bērnu sliktāk runā, maz rotaļājas, bērnu grūtāk organizēt rotaļai, bērni kļūst uzbudināti.
Savā darbā un mājās ar savu meitu, es bieži pielietoju jocīgus skaitāmpantiņus ikdienas dzīvē. Bērni aktīvi atsaucas, pēc šūpļa dziesmām ātrāk aizmieg.
Folklora ir bagāta ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Iepazīstoties ar mazās folkloras formām, bērnam labāk attīstās runa, emocijas, prieks, uzticēšanās, kas pozitīvi ietekmē bērna personību.…
