Valdorfskolas tiek uzskatītas par neatkarīgas skolas paraugu, kur visi ieinteresētie ar pilnu atbildības sajūtu līdzdarbojas skolas pašpārvaldē. Vecāki un skolotāji velta savu enerģiju, lai radītu pozitīvu mācību vidi skolai uzticētajiem bērniem un lai īstenotu mācību plānu, kas nav pakļauts tādiem periodiski mainīgiem, skolai svešiem mērķiem kā saimnieciskām vai zinātniskām interesēm. Mācību plānam daudz vairāk atbilst pienākums saturā un metodēs arvien no jauna orientēties uz attiecīgā brīža attīstības līmeni. Nodeldētais lozungs „izejot no bērna” šeit netiek uztverts abstrakti un bezsaturīgi, bet gan kā motīvs, kas metodikā un didaktikā nenozīmē stagnāciju, drošību, standartizāciju, bet nes sev līdzi radošā brīža risku. Valdorfa pedagoģijas pamatlicējs Rūdolfs Šteiners (Rudolf Steiner) (1861 – 1925) izprata šo pedagoģiju, kas orientējās tikai un vienīgi uz bērna būtību kā cilvēces audzināšanas mākslu, tātad kā pedagoģiju, ko neierobežo un nepakļauj nekādi reliģiski vai nacionāli aspekti. Vācijā ir pāri par simt deviņdesmit Valdorfskolām, visā pasaulē to ir gandrīz deviņsimt, tas ir pedagoģijas vēsturē vienreizējs panākums. Valdorfskolas pedagoģijas pamatā netiek veikta skolēnu sociālā atlase, visus divpadsmit skolas gadus saglabājas nemainīgs, stabils klases kolektīvs, neviens nepaliek uz otru gadu, skolas ikdienā iekļauti medicīniski terapeitiski aspekti un palīdzība, notiek apmācība pa periodiem, divu svešvalodu mācīšana jau ar pirmo skolas gadu. Šo skolu atbilstība laika garam, dzīvīgums un atvērtība visām kultūrām dara tās īpaši pievilcīgas. 1919. gadā Štutgardē tika dibināta pirmā Valdorfskola – tā bija divpadsmit klausīga kopskola abiem dzimumiem, tās dibināšanas iniciators bija uzņēmējs Emīls Molts (Emil Molt), kurš meklēja tādu izglītības iestādi Valdorfa – Astorijas cigarešu fabrikas strādnieku bērniem, kas iedrošinātos sākt ko kardināli jaunu pēc Pirmā pasaules kara beigu revolucionārajiem apvērsumiem, jomā, kur tas patiešām iederējās, proti, bērnu audzināšanā un izglītošanā. E. Molts Rūdolfā Šteinerā atrada to ģeniālo personību, kas deva šai skolai sociālo veidolu un pedagoģisko pamatu, uz kura vēl šodien balstās Valdorfskolas visā pasaulē.
