Bērni ar īpašām vajadzībām

Bērnu tiesību aizsardzības likums 53.pantā nosaka, ka „bērns ar īpašām vajadzībām ir bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta efekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte. (www.likumi.lv)
Sabiedrības atbalsts bāzējas pastāvošajā likumdošanā un līdz ar to izriet vairāki vispārīgi principi, pēc kuriem vadās, veidojot sociālo politiku pret bērniem ar speciālām vajadzībām Latvijā: bērna tiesības vienmēr ir prioritāras pār pieaugušo tiesībām; bērnam ir jāaug ģimenē; visiem bērniem un jauniešiem ir nodrošinātas labas attīstības iespējas.
1.1Īsa vēsture
Latvijas publiskajā diskursā sociālās atstumtības un sociālās iekļaušanas jēdzieni ienāca tikai saistībā ar mūsu valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā, valdībai apņemoties ievērot ES sociālās politikas vadlīnijas un sastādot pirmo Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004), sociologiem – uztaustot aktuālu pētījumu tematu, bet nevalstiskajām organizācijām – rakstot pieteikumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu konkursiem. Latvijā tikai pēdējos gados sākusi veidoties šāda izpratne par sociālu iekļaušanu, proti, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vajadzētu būt brīvi pieejamiem specializētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. (www.lsif.lv)
1.2Normatīvie akti un likumi
Bērnu tiesības
Starptautiskie normatīvie akti (ANO Konvencija par bērna tiesībām, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija).…