Bērni ar valodas traucējumiem

Sabiedrības pamats ir veselīga un laimīga ģimene. Diemžēl nelabvēlīgo ekoloģisko apstākļu dēļ arvien biežāk piedzimst bērni ar fiziskās vai garīgās attīstības defektiem. Pieaug arī to bērnu skaits, kuri fiziskās attīstības un psihiskās darbības novirzes iegūst savas dzīves laikā. Mūsdienu lielajā steigā vecāki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību saviem bērniem, un bērni jūtas pamesti, nevienam nevajadzīgi. Visvairāk vecāku nevērību izjūt bērni, kuriem ir kādi valodas defekti, vai garīgā atpalicība, jo šādi bērni ir ļoti jūtīgi un viņiem grūti iekļauties sociālajā vidē, viņus bieži apsmej, izstumj no draugu loka. Pirmsskolas iestāžu darbinieki šai ziņā var būt neaizstājami palīgi bērniem.
Bērns savā attīstībā kā vienu no pēdējiem apgūst valodu. Kad ir savienojusies doma un vārds, bērns strauji apgūst valodu. Darbojoties ar kaitīgiem faktoriem (traumas, slimības, nelabvēlīga sociālā vide u.c.), viena no pirmajām cieš bērna valoda. Valoda ir viens no sazināšanas līdzekļiem, kas nepieciešama cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Ja bērnam ir runas traucējumi, tad rodas grūtības saskarsmes procesā ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Smagi runas traucējumi var sekundāri kavēt izziņas procesa attīstību. Valodas traucējumi ir labojami, un to vajadzētu zināt visiem.
Bez valodas nebūtu sociālās un kultūras komunikācijas, nebūtu arī ne zinātnes, ne reliģijas, ne biznesa, ne valdības, ne mākslas, ne literatūras, ne filozofijas. …