1. Kas ir astma?
Astma kā slimība ir pazīstama jau kopš sengrieķa Hipokrāta laikiem. Pirmo reizi tās ārstēšanas metodes aprakstītas 12. un 13. gadsimta mijā Aleksandrijas jūda Mozus Maimonīda grāmatā „Astmas ārstēšana’ .
2Vārds „astma” grieķu valodā nozīmē „smaga elpošana” (elpas trūkums).
Tātad astma ir hroniska iekaisuma elpceļu slimība, kuras patoģenēze iesaistītas daudzas šūnas un šūnu elementi. Hroniskais iekasums izraisa elpceļu hiperaktivitāti, kas savukārt noved pie atkārtotām čīkstēšanas epizodēm krūškurvī, trokšņi plaušās, elpas trūkuma, spīlēšanas sajūtas krūtīs un klepus, it īpaši naktīs un agri no rītiem.
3Normālos apstākļos elpceļi ir tīri un tas veicina bez piepūles elpošanas procesu. Astmu atpazīstošā pazīme ir nepatīkamā trokšņainās elpošanas skaņa, elpai plūstot cauri viegli iekasušajiem, sašaurinātajiem un sabiezējušiem elpošanas ceļiem. Iekaisušie elpceļi ir ļoti jūtīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem, kas izraisa astmas lēkmes. Lēkme ilgst no dažām minūtēm līdz 3-4 stundām, reizēm pat ilgāk. Smagos gadījumos slimnieka seja ir pelēka, bāla, pārklāta lipīgiem sviedriem, kakla vēnas ir pietūkušas, acu āboli ir nedaudz izspiedušies, to asinsvadi paplašināti, runa saraustīta, jo traucē apgrūtinātā elpošana. Astmas lēkmes laikā ir apgrūtināta gan ieelpa, gan izelpa (īpaši izteikti). Lēkme beidzas pastiprināti izdaloties krēpām.
1.1.Bronhiālās astmas lēkmes
Astmas lēkme parasti sākas pēkšņi, taču ir slimnieki, kuri jūt lēkmes tuvošanos – iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera uzpūšanās. Visbiežāk tās notiek naktīs vai agri no rītiem. Sevišķi apgrūtināta ir izelpa. Šāda lēkme ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Nopietnos gadījumos, sevišķi, ja lēkme ir ilgstoša, tiek runāts par akūtu astmu vai astmātisku stāvokli. Pacients nav spējīgs runāt un viņam vai viņai iestājas cianoze, ķermenis pārklājas ar sviedriem, palēninās pulss un elpošana kļūst saraustīta, kas var kļūt par nāves cēloni. Vēl viela lieta, kas veicina astmas lēkmes, ir cigarešu dūmi. Tie izraisa bronhu hipersensitivitāti un, ko sauc arī par endogēno bronhiālo astmu. Tādējādi gan aktīvā, gan pasīvā atkarība no tabakas ir ļoti kaitīga astmas slimniekiem, jo tā izraisa atkārtotas un spēcīgas lēkmes. Astmas slimnieku skaits pieaug, it īpaši bērnu vidū, un cigarešu dūmu ieelpošana var vienīgi palielināt viņu problēmas, kas saistītas ar elpošanas sistēmu.
…
