Secinājumi
Veicot literatūras izpēti un praktiskos pētījumus, tika secināts:
1. Bērnu infekcijas slimības ir slimības, kuras galvenokārt raksturīgas tikai bērniem, un to izraisītāji galvenokārt ir vīrusi un baktērijas.
2. Bērnu infekcijas slimību attīstības aizkavēšanai nepieciešami speciāli profilaktiski pasākumi, jo bērni parasti atrodas kolektīvos, kuros ļoti ātri var notikt infekcijas izraisītāja pārnese.
3. Viens no svarīgiem bērnu infekcijas slimību aizkavēšanas faktoriem ir vakcinācija un tāpēc tika izpētīts vakcinācijas kalendārs 2009. un 2010. gadam un noskaidrots, ka Latvijā ir pieejama vakcinācija pret tādām bērnu infekcijas slimībām kā garais klepus, poliomielīts, masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts, vējbakas un rotavīrusu infekcijas.
4. Pēc intervijas rezultātiem ar ģimenes ārstiem noskaidrots, ka bērni visbiežāk slimo ar tādām bērnu infekcijas slimībām kā vējbakas, rotavīrusu infekcijas un skarlatīna, bet samazinājies saslimušo skaits ar masalām, epidēmisko parotītu, meningokoku infekcijām.
5. Pēc intervijas ar sociālo darbinieku, tika noskaidrots, ka 2009. gadā ir palielinājies trūcīgo ģimeņu skaits, tāpēc, ka pasliktinājušies ekonomiskie apstākļi, kas ir par iemeslu dažu bērnu infekcijas slimību izplatīšanās pieaugumam.
6. Pēc Viļānu vidusskolas skolēnu anketēšanas tika noskaidrots, ka 87% bērnu ir informēti par to, kas ir bērnu infekcijas slimības, taču 13%- nav.
Izvirzītā hipotēze- ja cilvēki ir informēti par higiēnas normu ievērošanu un ir materiāli nodrošināti, tad saslimušo skaits ar bērnu infekcijas slimībām samazinās- ir apstiprināta, jo saslimušo bērnu skaits ar rotavīrusu infekcijām un vējbakām ir palielinājies, taču saslimušo skaits ar masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu pakāpeniski samazinās, jo pret šīm slimībām kopš 2001. gada pieejama vakcinācija. Bērnu infekcijas slimību skaits ir atkarīgs no cilvēku informētības līmeņa un materiālā nodrošinājuma, kurš mūsu pilsētā ir pasliktinājies pēdējā gada laikā.
…
