Mazliet par vēsturi
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) ir izveidots 1946. gadā. Viens no šīs organizācijas mērķiem ir bērnu tiesību aizsardzība visā pasaulē. Ilgus gadus UNICEF savā darbībā pamatojās uz Bērnu tiesību deklarāciju, kura bija pieņemta ANO Ģenerālajā Asamblejā 1959. gada 20. novembrī. Šī deklarācija bērnu tiesību aizsardzības jomā noteica desmit principus, kurus jāievēro katrai valstij. Jāatzīmē, ka nepieciešamība īpaši aizsargāt bērnus ir minēta 1924. gadā Ženēvā pieņemtajā Bērnu tiesību deklarācijā, kā arī atzīta Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā pakta par ekonomiskajā, sociālajām un kultūras tiesībām un bērna labklājības veicināšanai dibināto specializēto iestāžu un starptautisko organizāciju statūtos un attiecīgajos dokumentos. Tā kā 1059. gada Bērnu tiesību deklarācijai ir deklaratīvs raksturs, bija nepieciešams izstrādāt saistoša rakstura starptautisku konvenciju bērnu tiesību jomā. Desmit gadus noritēja saspringts darbs pie šīs konvencijas, un beidzot 1989. gada 20. novembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Bērnu tiesību konvenciju. Šobrīd šo starptautisko līgumu ir ratificējušas vairāk nekā 170 valstis. Faktiski Bērnu tiesību konvencija ir viens no visatdzītākajiem starptautiskajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā visā pasaulē. Gandrīz 99% pasaules bērnu dzīvo valstīs, kuru valdības uzņemšanās saistības, kas izriet no šīs konvencijas. Tomēr mēs labi zinām, ka daudzās valstīs, kuras ir ratificējušas Bērnu tiesību konvenciju, bērni vēl ar vien dzīvo ļoti grūtos apstākļos. Tāpēc, manuprāt, Bērnu tiesību konvencijas ratifikācija jāuztver pirmkārt kā konkrētas valsts nodoms, sava veida solījums, kurš valsts valdībai jāizpilda bērna tiesību jomā. Kopš 1990. gada ir sasniegts liels progress bērnu dzīves līmeņa paaugstināšanā pasaulē. Tas nozīmē, piemēram, ka 1996. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, bērnu nomiris par 2,5 miljoniem mazāk, viena miljona desmitā daļa pasaules bērnu vairāk saņems tiem nepieciešamo uzturu un pasaulē būs par viena miljona ceturto daļu mazāk bērnu invalīdu. Vienlaikus jāpiebilst, ka postkomunisma valstīs, to skaitā arī Latvijā pārejas periodā pasliktinās bērnu sociālā aizsardzība un bērnu stāvoklis. Tas rada nepieciešamību izstrādāt speciālas programmas bērnu sociālās aizsardzības un bērnu tiesību ievērošanas jomā un valdībām noteikt speciālas prioritātes šajos jautājumos.
…
