Latvijā savvaļā aug 4 bērzu sugas, un tikai reti kāds no nespeciālistiem šīs bērzu sugas pazīst un spēj atšķirt. Plaši sastopamas un visvairāk pazīstamas Latvijā ir divas bērzu sugas: āra jeb kārpainais bērzs (Betula verrucosa) un purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens). Āra bērzam ir smalki nokareni zari, gludas lapas un sīkām kārpiņām klāti jauni dzinumi. Miza (tāss) ir balta ar tumšām šķērssvītrām, bet ap divdesmit gadu vecumu stumbra lejas daļā sāk veidoties tumša kreve, kas līdz ar gadiem pakāpeniski ceļas augšup. Kārpainais bērzs ir ātraudzīgs, gaismas prasīgs. Labi aug sausākās vietās, lapu un skuju koku mežos, pļavās, pamestajos tīrumos, arī sausā smiltī un kāpās.
Purva bērzam (tautā saukts arī par pūkaini, dažviet par otaini) lapas un jaunie dzinumi noklāti ar sīkiem samtainiem matiņiem. Tam raksturīga balta, līdz pamatam gluda tāss visa mūža garumā. Purva bērzi jaunībā aug ātrāk nekā tā radinieki āra bērzi un nav tik gaismas prasīgi. Labi jūtas mitrākās vietās. Sastopami arī abu bērzu hibrīdi. Āra bērzi un purva bērzi var sasniegt 150 gadu vecumu un 30 m, pat 40 m garumu.
Kā trešo no Latvijas bērzu sugām varam minēt pundurbērzu (Betula nana), kas pieskaitāms tām nedaudzajām koku sugām, kas saglabājušās no pēcleduslaikmeta sākuma. Kā liecina ziedputekšņu analīzes, pundurbērzi Latvijā auguši jau pirms 10 000 gadu un bijuši pirmie lapu koki. Pundurbērzs ir pēcleduslaikmeta relikts, arktiskās floras pārstāvis, aizsargājama suga. Tā augstums ir 0,3 - 1,0 m. Latvijā ir 70 atradnes purvos, slapjās pļavās un aizaugušu ezeru krastos ar šo aizsargājamo augu.
Visbeidzot no Latvijas bērzu sugām jāmin zemais bērzs (Betula humilis), kas sasniedz 1 - 2,5 m augstumu un aug krūmainās pļavās, mežos, grāvjos un citās mitrākās vietās.
Joprojām nav noskaidrota Karēlijas bērza (Betula verrucosa f. carelica) izcelsme, jo zinātnieki Karēlijas bērzu neuzskata par atsevišķu sugu, bet ģenētisku novirzi vai slimības radītu defektu. Daži Latvijas zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka Karēlijas bērza rakstainā koksne ir patoloģija, ko izraisa no zemes dzīlēm izplūstošais magnētiskais starojums. Latvijā ir atrasti pār par 500 Karēlijas bērzi. Karēlijas bērza koksnei ir viļņainas šķiedras ar melnām dzīsliņām. No šī bērza izgatavo dārgas mēbeles un dekoratīvus priekšmetus.
…
