Betija Ņūmane 1970. gadā izstrādāja teoriju par veselības aprūpes sistēmas modeli, lai atvieglotu mediķu izpratni par klientu vajadzībām no holistiskā viedokļa. Ņūmane sniedz definīciju, apraksta un sasaista četrus galvenos aprūpes jēdzienus: cilvēks, vide, veselība, aprūpe. Šis aprūpes modelis ir pamatots uz māsu un klientu savstarpējo sadarbību un tā mērķis ir labāka, kvalitatīvāka aprūpe. Teorijas modelis balstīts uz autores teorētiskiem un praktiskiem slēdzieniem.
Teorijas izveidē viņa izmanto Hansa Seljē (1950.) Stresa un adaptācijas teoriju, kā arī modelī tiek atvasināti filozofiskie Pjēra Teiharda de Šardēna un Bernarda Marksa viedokļi par dzīves veselumu (holismu.)Vēl Ņūmena izmanto Kaplāna jēdzienu par profilakses līmeņiem, arī citu autoru darbus (Lazarus 1966., Bertalanffy 1968., u.c.)
Betija Ņūmane ir dzimusi 1924. gadā lauku mājās Vovelas tuvumā, Ohaio štatā. Viņas tēvs bija lauksaimnieks, māte mājkalpotāja. Māsas izglītību viņa ieguva māsu skolā Akronā, Ohaio 1947. gadā. Pēc tam viņa pārcēlās uz Losandželosu, kur strādāja dažādās vietās: par nodaļas māsu, virsmāsu, par māsu fabrikā, kā arī apmācīja māsas slimnīcā. 1957. gadā Betija Ņūmane ieguva Bakalaura grādu māsu zinātnē. Par cik viņu vienmēr ir interesējusi cilvēku uzvedība, viņa apmeklēja lekcijas Kalifornijas universitātē Losandželosā par sabiedrības veselības un psiholoģijas tēmām. 1966. gadā teorētiķe ieguva Maģistra grādu Garīgo slimību un Sabiedrības veselības konsultēšanas programmās Kalifornijas universitātē Losandželosā. 1985. gadā viņa ieguva Doktora grādu klīniskajā psiholoģijā.
B. Ņūmane teorijas pamatā izsaka pieņēmumu, ka cilvēks ir atvērta sistēma, kura ir mijiedarbībā ar vidi, tādējādi saglabājot saskaņu un līdzsvaru starp iekšējo un ārējo vidi. Autore savā teorijā skaidro dažādu stresoru izraisošu faktoru ietekmi uz cilvēku.
Stresors-(svešv. vārdn.)- nelabvēlīgs ārējās vai iekšējās vides faktors, kas rada organismā “sasprieguma stāvokli”- stresu. Stress-reakciju virkne, kas ir sekas jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbībai uz organismu.…
