8. Virsmas bojājumi
Betona virsma viegli bojāta (skat, 1.piel). Ūdenim iekļūstot betona porās un sasalstot, rodas sprādzieniem līdzīgi krāteri. Līdzīga veida bojājumi rodas arī tad, ja betona porās un kapilāros iekļūst sāļi. Vēlāk ūdenim izžūstot un sāļiem kristalizējoties betonā rodas spriegumi. Šādus bojājumus, būtu ieteicams ar remonta sastāviem likvidēt un betonu krāsot ar sāļus un ūdeni necaurlaidīgām aizsargkrāsām. Pie tam, ja betons ir bojāts dēļ ziemā kaisītā sāls, tad to nepieciešas apstrādāt ar sāļus neitralizējošiem apmetumiem vai gruntīm.
Ilga perioda sala un ūdens ietekme (skat.2.piel.). No plaisām uz betona izveidojušies balti notecējumi. Tas varētu būt ar ūdeni izskalotais Ca(OH)2, kura izskalošana no betona liecina arī par porainības palielināšans. Tas savukārt rada labākus apstākļus sala postošai ietekmei. Šādā gadījumā bojātā virsma būtu jānoņem un jāuzbetonē jauns slānis. Virma no jauna jāapmet ar sāļus neitralizējošiem sastāviem.
Plaisu rašanās (skat.3.piel.). šādi defekti var rasties nepietiekamu deformācijas šuvju dēļ, jo sasalstot un atkūstot mainās betona tilpums, kuram vairs nav kur izplesties. Ja betonā ir izveidojusies viena plaisa, tad laika gaitā ūdens ietekmē un salšanas procesu ietekmē maza plaisa var sabojāt visu konstrukciju.
Sala vai kāda cita faktora ietekmē ir pavērušās lielas un dziļas plaisas. Sasniedzot stiegrojumu, var sākties tā korozija. Tā kā korozijas produkti aizņem daudz vairāk vietas nekā pats materiāls, rodas spiediens no betona iekšpuses, kas plēš un grauj stiegrojuma betona aizsargslāni. Stiegrojums būtu jānotīra no rūsas, jāapstrādā ar koroziju aizturošiem materiāliem un no jauna jāuzbetonē virskārta.
…
