Betons (franču: béton) ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām. Bieži vien betona izgatavošanai tiek izmantotas speciālas piedevas. Pastāv dažādu veidu betoni, kuri tiek iedalīti pēc piedevām, pēc izturības un citiem kritērijiem. Betona kā būvmateriāla pirmsākumi meklējami ļoti dziļā senatnē un par saistvielām tam sākotnēji tika lietoti kaļķi, grunts, māls, ģipsis un dabiskais bitums. Viduslaikos betonu lietoja arvien mazāk, un ar laiku, sevišķi pēc ķieģeļu rūpniecības uzplaukuma, betonēšanas darbu paņēmieni aizmirsās un izzuda. 19. gadsimtā līdz ar cementa industrijas attīstību no jauna attīstījās un plaši izvērsās betonu izmantošana būvdarbos. Gadsimta beigās parādījās dzelzsbetons – betons, kurā ievietotas tērauda stiegras. Tiek uzskatīts, ka betons ir visplašāk pasaulē lietotais konstrukciju materiāls. …