Ievads
Teiksmainais vārds Beverīna laiku pa laikam atkal tiek izmantots kāda uzņēmuma nosaukumā vai daiļdarbā. Arī pašreiz aktuālajā novadu veidošanas procesā izskan šis vietvārds. Tiem, kuri jau iepriekš dzirdējuši par Beverīnas lokalizācijas problēmu, droši vien, dzirdot šos jaunumus, radās jautājums: „Vai noslēpums tiešām ir atklāts?” Atbilde ir: „Nē!” Beverīnas novadā ietilpst agrākie Brenguļu, Trikātas un Kauguru pagasti, kur gan atrodas daži hipotētiskie Beverīnas pilskalni, taču visspēcīgākais pamatojums novada nosaukuma izvēlē ir pagastu pašvaldību ieinteresētība. Neviļus gan jādomā, kas notiks, ja Beverīnas atrašanās vieta tiks pierādīta ārpus šo trīs pagastu robežām? Jauni strīdi un skandāli, taču Beverīnas meklētāji jau tos ir piedzīvojuši sākot no pašiem meklēšanas pirmsākumiem.
Šajā darbā tiks apkopota informācija par to, kā attīstījusies Beverīnas un atrašanās versiju pilskalnu pētniecība no 18. līdz 20. gadsimtam. Tā ir interesanta tēma, jo pētniecības gaitā ir bijušas situācijas, kad zinātnieku vidū valdījusi īsta cīņa par sava viedokļa pierādīšanu, piemēram, starp E. Brastiņu un P. Abulu. Ir apkopotas ievērojamāko pētnieku biogrāfijas un nozīmīgākie darbi.
Darba mērķis ir veidot priekšstatu par Beverīnas pilsvietas pētniecības attīstību, un pierādīt Beverīnas aktualitātes dažādību atšķirīgos laika periodos, noskaidrot, kad popularitāte bijusi vislielākā. Lai to paveiktu, tiks veikti šādi uzdevumi:
1) Apkopot pētnieku biogrāfijas, novērtēt viņu ieguldījumu pētniecības attīstībā;
2) Apkopot un analizēt pieejamās grāmatas un periodikas izdevumus, kas saistīti ar Beverīnas pilskalna meklējumiem;
3) Nosaukt īpašvārda Beverīna izmantošanas gadījumus, sagrupēt tos pa nozarēm.
Šis darbs - Beverīnas pētniecības historiogrāfijas apskats - var kalpot kā materiāls gan mācoties par vēsturniekiem – pilskalnu pētniekiem, gan par Beverīnu.
1. Nozīmīgākie pētnieki
Beverīnas pilsvietas meklējumi sākās līdz ar Indriķa Livonijas hronikas nākšanu klajā 1740. gadā. No tā laika savu viedokli izteikuši gan profesionāļi, gan amatieri. Visvairāk sekotāju izrādījās vienam no pirmajiem ordeņu pilskalnu un piļu pētniekam Levisam of Menāram (1855. – 1930.). Šajā nodaļā tiks apkopotas Beverīnas nozīmīgāko pētnieku biogrāfijas.
1.1. Novadpētnieki, amatieri 19., 20. gadsimtā
1.1.1. Johans Gotfrīds Augusts Bīlenšteins
Ievērojamais vācu tautības latviešu valodnieks, folklorists un etnogrāfs dzimis Jelgavā 1826. gadā skolotāja un mācītāja palīga ģimenē. Miris 1907. gadā. …
