Bezdarba līmenis Latvijā šobrīd jau ir salīdzināms ar epidēmiju. Proti, 1. martā bezdarbniekos bija reģistrējušies 103 000 iedzīvotāju, tomēr eksperti norāda, ka stabilizācija gaidāma tikai maija beigās.
Ir vairāki varianti, kā problēmu risināt, taču draudi par mehānisku 20% budžeta samazinājumu rada bažas, ka nākotnē Latvija no pasaules kartes varētu izzust.
Darbinieku atlaišana skārusi visas nozares, tomēr visvairāk cietusi apstrādes rūpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transporta pakalpojumu joma un valsts pārvalde. Tālāko attīstību noteiks Eiropas un pasaules ekonomiskā situācija, jo Latvija lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu partneru veiksmēm un neveiksmēm. Februārī, salīdzinot ar janvāri, bezdarba kāpums bija salīdzinoši mazāks – par 13% (janvārī, salīdzinot ar decembri – par 15%), tomēr tas nebūt neliecina, ka bezdarba vilnis mazinās. Sarukums skaidrojams matemātiski – februārī ir mazāk dienu nekā janvārī, tāpēc pagājušajā mēnesī bezdarba tempi it kā pierimuši. Taču situācija pasliktināsies, jo valsts ekonomika vēl nav sasniegusi zemāko punktu. Tāpēc prognozes par 14 vai 15% bezdarbu (tas nozīmē 175 000 bezdarbnieku) nav absurdas. Salīdzinoši 1999. gadā, kad Krievijas krīzes ietekmē bankrotēja daudzi Latvijas uzņēmēji, aprīlī tika reģistrēts augstākais bezdarba līmenis – 10,2% jeb 121 000 bezdarbnieku. Šogad līdzīgu rezultātu sagaidīsim ātrāk, jo jau šobrīd uz vienu darba vietu konkurē 42 cilvēki.…