Bezdarbs ir situācija, kad darba piedāvājuma apjoms pārsniedz darba pieprasījuma apjomu.
Jēdzieni „bezdarbnieks” un „nestrādājošais” nav identiski. Cilvēks var dažādu iemeslu dēļ nestrādāt, bet viņš nebūs bezdarbnieks. Tajā pašā laikā, ja kvalificēts speciālists nevar atrast darbu savā specialitātē, bet viņam piedāvā kādu citu mazāk kvalificētu darbu, tad šis cilvēks ir bezdarbnieks. Ir jāatšķir bezdarba jēdziena ekonomiskā būtība no tā juridiskās formas. Ekonomista izpratnē bezdarbnieks ir noteiktas kvalifikācijas darbinieks, kurš vēlas strādāt par tajā dominējošo algu, bet nevar atrast darbu. Bezdarbnieka juridiskais statuss dažādās valstīs tiek noteikts dažādi. LR likums “Par nodarbinātību” par bezdarbnieku atzīst fizisku personu darbspējīgā vecumā (sasniedzis 15 gadu vecumu), kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu.
Saskaņā ar starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību un citu iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.).
Ilgstošais bezdarbnieks- bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.
Bezdarba līmenis- nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, perioda beigās, procentos.
…
