Šis temats Latvijā ir aktuāls un par to bieži tiek diskutēts un meklēti risinājumi tam, lai varētu samazināt bezdarba līmeni un varētu nodarbināt pēc iespējas lielāku darba meklētāju skaitu. Masu medijos un laikrakstos bieži var lasīt informāciju par bezdarba līmeni valstī vai arī kādā konkrētā pilsētā, reģionā. Bezdarba līmenis katrā reģionā ir savādāks, tāpēc likās svarīgi uzzināt tā iemeslus. Svarīgs faktors cīņā ar bezdarbu ir darba meklētāju informēšana par norisēm valstī.
Tikpat svarīgi cik atrast ir bezdarba cēloņus būtiski ir atrast arī pareizus risinājumus.
Kursa darbā tiks meklētas atbildes uz to kāpēc rodas bezdarbs, kādas ir iespējas ar to cīnīties un, kas nodarbojas ar šīs problēmas risināšanu. Tiks meklētas atbildes arī uz to, kāpēc bezdarbnieku skaits pa reģioniem ir atšķirīgs un kāpēc tieši Latgales reģionā tas ir vislielākais un kāpēc šķietamais bezdarbs, tas, kurš noteikts pēc valsts nodarbinātības dienesta datiem, atšķiras no reālā bezdarba.
Bezdarbs – tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Galvenā bezdarba „cena” ir nesaražotā produkcija, kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņam būtu iespēja strādāt. Ekonomisti nosaka šo faktisko ražošanas novirzīšanos no potenciālās ražošanas izaugsmes kā izlaides pārrāvumu. Izlaides pārrāvums ir apjoms, par kuru reālais IKP atpaliek no potenciālā IKP.
Izšķir vairākas bezdarba formas:
1.Frikcionālais bezdarbs,
2.Sezonālais bezdarbs,
3.Strukturālais bezdarbs,
4.Cikliskais bezdarbs.…