Bezdarba un nodarbinātības struktūra Latvijā un Latvijas reģionos

Ikviena cilvēka viena no vēlmēm dzīvē ir atrast normālu darbu, lai spētu apgādāt sevi un savu ģimeni, taču ne vienmēr to īstenot ir tik vienkārši. Materiālā labklājība paver cilvēkam iespējas dzīvot piesātinātu, interesantu dzīvi, tāpēc darbs un darba samaksa kā materiālās labklājības avots ieņem ļoti nozīmīgu vietu cilvēku dzīvē. Strādāt interesantā darbā un saņemt par to augstu atalgojumu ir viena no Latvijas iedzīvotāju galvenajām vēlmēm. Taču diemžēl šo vēlmi dzīvē īstenot ir ļoti grūti.
Bezdarba un nodarbinātības problēma ir viena no svarīgākajām ekonomikas un sociālajām problēmām, jo bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Arī Latvijā šī problēma ir ļoti aktuāla.
Bezdarbs atstāj nopietnas un dažkārt pat postošas ekonomiska un sociāla rakstura sekas, kuras skārušas gan atsevišķus cilvēkus, gan sabiedrības. Arī bezdarbs ir saistīts ar pieprasījumu un piedāvājumu. Tirgus ekonomikas valstīs darbaspēks, tāpat kā patēriņa priekšmeti, tiek pirkts un pārdots tirgū.
Bezdarbs ir vēl viens indikators pēc, kura nosaka ekonomisko stabilitāti. Tā ir attiecība starp darba meklētāju skaitu un darba resursu daudzumu. Nodarbinātības valsts aģentūra apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Ne tikai bezdarba līmenis, bet arī bezdarba ilgums var ietekmēt personas labklājību vai tās mājsaimniecības labklājību, pie kuras tā pieder. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku pārsvarā mēdz būt vienkāršu profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus. Ja darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu, tad šādu situāciju ekonomikā sauc par bezdarbu.…