Bezdarbnieku struktūras analīze

Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, tam ir vairāki iemesli. Vispārīgā veidā bezdarba esamība uzrāda sabiedrības neracionālu attieksmi pret saviem cilvēkresursiem kopumā. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotās produkcijas apjoms valstī būtu lielāks, salīdzinot ar reālo izlaidi. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, nodokļu likmes arī būtu zemākas. Bezdarba samazināšanā ir ieinteresēts ikviens darbaspējīgais iedzīvotājs un sabiedrība kopumā.
Deviņdesmitajos gados līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku bezdarbs arī Latvijā kļūst par aktuālāko sociāli ekonomisko problēmu. Bezdarba līmenis Latvijā 1998. gada sākumā bija 7,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 1999. gada sākumā – 9,2%, beigās – 10,2%, 2001. gada beigās - 13.7% bezdarbnieku.
Šodien Latvijā zaudēt darbu lielākajai daļai cilvēku nozīmē neizbēgamu dzīves līmeņa krišanos, pat nabadzību. Bīstamākais tomēr ir tas, ka cilvēka izstumšana no darba vides rada cilvēkam psiholoģisku vai morālu traumu. Bezdarba radītās sekas aktualizē bezdarba problēmu jebkurā valstī.

Darba mērķis ir :
1. Apskatīt dažādus bezdarba veidus un formas;
2. Izprast un izvērtēt bezdarba rašanās cēloņus;
3. Apskatīt, izanalizēt, novērtēt bezdarba situāciju Latvijā kopumā un atsevišķi pa dzimumiem, rajoniem, vecumiem;
4. Izdarīt secinājumus.…