Bezdarbs Eiropas Savienības valstīs un situācija Latvijā

Rietumu ekonomikas zinātnē dominē uzskats, ka bezdarbs būtībā parāda, cik ekonomiski mērķtiecīgi un racionāli katra sabiedrība izmanto tās rīcībā esošo resursu – darbaspēku.[4, 126]
Taču jau kopš 1997. gada arī ES valstīs bezdarba problēma atzīta par prioritāti risināmu problēmu, un 1998. gadā ES Padomē tika apstiprinātas galvenās vadlīnijas šīs problēmas risinājumam: pirmkārt, samazināt ilgstošu bezdarbu, otrkārt, veicināt pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Galvenie darbības pamatprincipi ir uzņēmējdarbības veicināšana, bezdarbnieku darbaspēju palielināšana un palīdzība adaptēties.[24, 68]
Latvijā, kur vēl nav sasniegts Eiropas labklājības līmenis, bet strauji palielinās bezdarbs, kļūst aktuālāks jautājums, kur ir tā robeža, kad bezdarbs kļūst par valsts makroekonomisko problēmu. Augsts bezdarba līmenis sabiedrībā rada sociālo spriedzi. Tāpēc ir svarīgi izprast un izvērtēt bezdarba rašanās cēloņus un tā izmaiņu galvenos faktorus attiecīgajā periodā, lai izvēlētos adekvātus līdzekļus bezdarba samazināšanai.
Referāta mērķis ir izpētīt bezdarba situāciju Eiropas Savienībā un Latvijā, kā arī sniegt priekšlikumus bezdarba novēršanai.
Darbā ir analizēts bezdarbs no makroekonomikas teorijas viedokļa, pētīts bezdarba līmenis ES valstīs, un to ietekmējošie faktori, analizēta bezdarba situācijā Latvijā laika posmā 1990.-2004.g., izvērtētas bezdarba problēmas Latvijā un izvirzīti priekšlikumi par bezdarba problēmām Latvijā.…