Darbam ir nozīmīga loma katra cilvēka dzīvē, tas nodrošina iespēju ne tikai pelnīt iztiku, bet arī pilnībā piedalīties valsts sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīve. Tomēr pāreja uz tirgus ekonomiku izraisījusi Latvijas Republikā daudz būtisku izmaiņu darba tirgū. Padomju laikam raksturīgās neierobežotās jaunu darba vietu radīšanas un darba spēka pieprasījuma vietā parādījies oficiāli atzīts bezdarbs.
Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kas raksturojs ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā). Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī (arī Latvijā). Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija u.c.
Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu. Tomēr augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme. Sociālā aspektā tas raksturo sabiedrības pretrunu saasināšanos.
Tirgus ekonomikas sabiedrībā peļņas ieguve ir dominējošā, tādēļ pilnīgi visu darbaspējīgo nodarbinātība nav reāla. Jautājums ir vienīgi par to, kādu bezdarba līmeni uzskatīt par optimālu sabiedrības ekonomiskai attīstībai un sociāli pieņemamu Latvijas apstākļiem, un kādu un kādu par ekonomisko attīstību bremzējošu un sociāli bīstamu.
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi.
Bezdarbs mūsdienās ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs, šobrīd tas kļuvis par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam.
Darba mērķis ir apskatīt, izanalizēt, novērtēt bezdarba situāciju Latvijā kopumā un atsevišķi pa dzimumiem, rajoniem, vecumiem, nacionalitātēm un izglītības līmeņiem.
Atbilstoši izvirzītam mērķim darba uzdevumi ir:
izskaidrot bezdarba un bezdarbnieka jēdzienus
noteikt bezdarba veidus, formas un sekas
izanalizēt bezdarba galvenos rādītājus, noteikt to dinamiku un tendences
novērtēt bezdarba struktūru pa Latvijas reģioniem, pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nacionalitātēm
noteikt darba tirgus pamatproblēmas.…
