SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Ņemot vērā iegūtos datus autore secina, ka bezdarba līmenim Latvijā ir tendence pieaugt. Bezdarbnieki aktīvi meklē iespēju strādāt, bet nav vakanto darba vietu. Un tāpēc brauc prom no Latvijas darba meklējumos. Iedzīvotāji ar profesionālo izglītību šobrīd visvairāk zaudē darbu, kas veicina valstī profesionālā darbaspēka aizplūdumu.
Bezdarbnieku vidū pārstāvētas visas vecuma grupas, apmēram puse bezdarbnieku ir ar profesionālo vai augstāko izglītību. Brīvo darba vietu samazināšanās raksturo ekonomisko situāciju valstī kopumā – ja vakanču skaits sarūk tik strauji, tas nozīmē, ka uzņēmējdarbību skārušas nopietnas problēmas, kuras steidzami jārisina.
Bezdarbs ir negatīva parādība ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai. Sekas, ko izraisa bezdarbs ir tas, ka pieaug noziedzība, cilvēki zaudē pašcieņu un pašrealizāciju darbā, kritās cilvēciskā kapitāla kvalifikācija un darba iemaņas, tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukta apjoms.
Tieši pasākumi bezdarba samazināšanai būtu pats svarīgākais, kas šobrīd jārealizē. Latvijas darba tirgus nesakārtotība un zemais atalgojums daudzus iedzīvotājus piespiež doties darba meklējumos ārpus valsts. Latvijas iedzīvotāji dodas uz ārzemēm nopelnīt naudu, lai Latvijā varētu nopirkt savu īpašumu, kā arī palīdzēt savai ģimenei izdzīvot Latvijas apstākļos.
Ja kaut pusei studentu pēc augstskolu beigšanas būtu darbvieta, emigrācija nebūtu tik augstā līmenī. Nav perspektīvas, un tā ir vislielākā problēma. Migrācijas iemesli gan iekšzemes, gan starpvalstu līmenī ir līdzīgi- tie saistīti ar sociāli ekonomiskajiem faktoriem: bezdarbu, nepietiekošajām, sociālajām garantijām, neoficiāliem ienākumiem, sociālekonomisko nedrošību.
…