Tur, kur eksistē darba tirgus, eksistē arī bezdarbs jeb nenopirkts darbaspēks. Bezdarbs pastāv visās brīvā tirgus ekonomikas valstīs.
Manuprāt, bezdarbs ir viena no mūsdienu lielākajām ekonomiskajām problēmām. Bezdarbs degradē valsts ekonomisko attīstību, tas traucē veiksmīgai ražošanai, bezdarbs izraisa nabadzību un personu raksturu degradāciju.
Šī problēma cieši skar arī Latviju. Lai gan pirms iestāšanās ES, cilvēkiem tika solītas augstākas darba algas, vairāk iespēju strādāt utt., kā redzam šie solījumi bijuši diezgan patukši. Tie, kuri bija bezdarbnieki Latvijā, vēl joprojām ir bezdarbnieki arī ES.
Bezdarbs nav tā problēma, kas būtu atrisināma vienā dienā. Lai rastu šai problēmai risinājumu, nepieciešams izpētīt bezdarbu kā valsts attīstību ietekmējošu faktoru. Jāizpēta, kāpēc cilvēki kļūst par bezdarbniekiem, vai tur vainīgs ir darba vietu trūkums, cilvēku nepietiekamā kvalifikācija vai arī cilvēku prātos iesakņojusies doma par nolemtību, nabadzību utt. Tikpat svarīgi ir zināt, kādas problēmas bezdarbs valstī izraisa, vai tās izpaužas tikai noteiktās nozarēs vai visā nodarbinātības sistēmā. Tēlaināk izsakoties, ienaidnieku var sakaut, izpētot tā „plusus” un „mīnusus”, un pieņemot pareizos lēmumus.
Šajā darbā tiek sniegts diezgan plašs pētījums par bezdarbu, tā iemesliem un sekām tieši Latvijas ekonomikā, tiek salīdzinātas darbspējīgo grupas un bezdarba īpatsvars tajās, tiek parādīti bezdarba smagāk skartie Latvijas reģioni un nodarbinātības nozares, tiek sniegts bezdarba līmeņa Latvijā salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm.
Attiecībā uz bezdarbu, svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt pa bezdarba veidiem. Atšķirt brīvprātīgo un piespiedu bezdarbu. Visās attīstītās tirgus ekonomikas zemēs ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai viņu darbaspēku piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums.…