Viens no galvenajiem nabadzības iemesliem un sociālo integrāciju ierobežojošiem faktoriem ir bezdarbs. Latvijā raksturīgs strukturālais bezdarbs, kuru radīja tautsaimniecības strukturālie pārveidojumi pēc neatkarības atjaunošanas. Daudzu uzņēmumu likvidācijas rezultātā samazinājās pieprasījums pēc darbaspēka. Pašlaik kā bezdarbnieks ir reģistrējies katrs desmitais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs.
Mūsdienās bezdarbs ir viena no nopietnākām problēmām mūsu ekonomiskā dzīvē. Šobrīd tā ir aktuālā problēma mūsu valstī. Tāpēc es izvelējos aplūkot šo tēmu, lai labāk izprastu pilnībā šo situāciju un varbūt veidus kā samazināt bezdarba līmeni valstī.
Bezdarbs skar gan uzņēmumus, gan valsts, gan arī katru mūsu valsts iedzīvotāju. Kādas ir šīs problēmas cēloņi? Kā šo problēmu vēlas risināt valsts? Vai vispār ir jacīnās pflāciju? Un kādas ir tās sekas?
Valstī ir daudz cilvēku, kuriem nav darba, viņi to meklē un ir gatavi uzsākt darbu, taču nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Reālais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā trīs reizes pārsniedz reģistrēto bezdarba līmeni. Sieviešu darba meklētāju īpatsvars ir lielāks nekā vīriešu. Pilsētās tas ir augstāks nekā laukos.
Daļa cilvēku, kuri zaudējuši cerību atrast darbu un atteikušies no aktīviem pasākumiem darba meklēšanā, tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīviem. Viens no galvenajiem bezdarba iemesliem ir darba pieredzes trūkums un profesionālā neatbilstība darba devēja prasībām. Darba meklētāji bez pieredzes pārsvarā ir personas, kas pārtraukušas darbu pirms trīs un vairāk gadiem, un jaunieši pēc mācību iestādes beigšanas vai mācību pārtraukšanas.…