Bezdarbs un nodarbinātības politika Baltijas valstīs

Materiālā labklājība paver cilvēkam iespējas dzīvot piesātinātu, in­teresantu dzīvi, tāpēc darbs un darba samaksa kā materiālās labklājī­bas avots ieņem ļoti nozīmīgu vietu cilvēka dzīvē. Saskaņā ar ANO At­tīstības programmas Latvijas "Pārskatu par tautas attīstību 1998" (ANAP, 1998) socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji darba nozīmi savā dzīvē novērtē augstāk nekā Rietumu respondenti. Lielā mērā tas ir saistīts ar faktu, ka liels Latvijas iedzīvotāju skaits nav nodarbināti vai nav apmierināti ar to darbu un darba samaksu, kas viņiem pašreiz ir. Šāda veida orientācija uz "darba dzīvi" raksturīga val­stīm, kur augsts labklājības līmenis vēl nav sasniegts, kur iedzīvotāji pirmkārt rūpējas par materiālo vajadzību apmierināšanu. Strādāt inte­resantā darbā un saņemt par to augstu darba algu ir viena no Latvijas iedzīvotāju galvenajām vēlmēm. Tāpēc, ari runājot par tautas attīstību Latvijā, būtu lietderīgi runāt par nodarbinātību, analizēt Latvijas dar­baspēka tirgu un — tas ir sevišķi svarīgi tautas attīstības koncepcijai — indivīda vietu šajā tirgū, iespējas tajā iekļauties, adaptēties un sekmīgi dzīvot tajā. Ar nodarbinātību saistīto problēmu risināšana sekmēs straujāku tautas attīstību Latvijā [1,93]. Autore uzskata, ka visu iepriekš teikto varētu attiecināt arī uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju. …