Rietumu ekonomikas zinātnē dominē uzskats, ka bezdarbs būtībā parāda, cik ekonomiski mērķtiecīgi un racionāli katra sabiedrība izmanto tās rīcībā esošo resursu – darbaspēku.[4, 126]
Salīdzinājumā ar dažām Eiropas Savienības (ES) valstīm bezdarba rādītāji Latvijā ir vidējā līmenī. Tā Francijā, Itālijā un Somijā pēdējo astoņu gadu laikā bezdarba līmenis nav bijis zem 10% robežas, bet Spānijā tas bija vidēji pat 20%. Visu ES valstu vidējais rādītājs šajā laikā svārstījās 10-12% robežās.[24, 68]
Taču jau kopš 1997. gada arī ES valstīs bezdarba problēma atzīta par prioritāti risināmu problēmu, un 1998. gadā ES Padomē tika apstiprinātas galvenās vadlīnijas šīs problēmas risinājumam: pirmkārt, samazināt ilgstošu bezdarbu, otrkārt, veicināt pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Galvenie darbības pamatprincipi ir uzņēmējdarbības veicināšana, bezdarbnieku darbaspēju palielināšana un palīdzība adaptēties.[24, 68]1. Ekonomiskā situācija un bezdarba līmenis ES valstīs
Eiropas ekonomika pašlaik pārdzīvo grūtus laikus. Galvenokārt to ietekmē ražošanas apjomu samazināšanās, ko izraisījis zemais ārzemju pieprasījums. Savukārt pieprasījums nav augsts, jo eiro zonas produkcija savas dārdzības dēļ ir mazāk konkurētspējīga, salīdzinoši ar ASV un Āzijas valstīs ražoto.[19, 10]
Iespējams, Eiropas Savienībai grūtības sagādā tas, ka ES sistēma ir ļoti stingri regulēta, līdz ar to tā ir dārga un mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar ASV un Āziju. Turklāt eiro kļūst arvien stiprāks. Eiro vērtība pret ASV dolāru kopš 2002.gada aprīļa vidus ir pieaugusi par 7 % krītošās ASV dolāra vērtības krituma dēļ. Analītiķi prognozē, ka eiro vērtība turpinās pieaugt. Augstā eiro vērtība ir vērtējama pozitīvi, jo vieš uzticību, taču vienlaikus tā neveicina eksportu. [19, 10]…