Latvijā tautsaimniecības struktūra ir veidošanās stadijā, un nav droši zināms, kādas ekonomiskas nozares un uzņēmējdarbības veidi būs noteicošie pēc 5-10 gadiem. Vēl nesen, sabrūkot plānveida ekonomikai, gandrīz vienīgais ienākumu iegūšanas veids bija tirdzniecība. Profesijas, kas bija vajadzīgas un labi apmaksātas 70. un 80. gados, vairs netika pieprasītas, un daudzi sociālistiskajā rūpniecībā nodarbinātie strādnieki zaudēja darbu.
Tomēr, ja apskatās laikrakstu un darbu biržu piedāvājumos, var secināt, ka vismaz Rīgā darba piedāvājumu netrūkst. Ir profesijas, pēc kurām darba tirgū vērojams deficīts, piemēram, augsti kvalificētas sekretāres, plaša profila dažādu veidu menedžeri, labi sagatavoti bilancspējīgi grāmatveži, svešvalodu pasniedzēji. Kopīgs visām šīm profesijām ir tas, ka to pamatā ir mūsdienīga izglītība, izglītība akadēmiskā nozīmē (bakalaurs, maģistrs) un lietišķā nozīmē (svešvalodas, datorprasme, biznesa zinības, latviešu valoda). Bez izglītības liela nozīme ir vispārējai inteliģencei un personiskajām īpašībām, prasmēm un iemaņām. Komunikabilitāte, organizatora spējas, vadītāja dotības, neatlaidība, uzcītība- to visu tagad pieprasa darba tirgus.
Kas ir bezdarbs.
Bezdarbs - tā ir sociālekonomiska parādība, kuru raksturo tas, ka ekonomiski aktīva iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā. Reālajā ekonomikā bezdarbs veidojas, ja darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.
Tur, kur eksistē darba tirgus, eksistē arī bezdarbs jeb nenopirkts darbaspēks. Bezdarba galvenais cēlonis kopumā ir darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darbaspējas. Bezdarbs pastāv brīvā tirgus ekonomikas valstīs. Ir arī citi cēloņi: ekonomiskā aktivitātes samazināšanās, tautsaimniecības pārstrukturizēšanās, dažādi ārējie faktori, sezonāla rakstura tirgus izmaiņas u.c.…
