Bezvadu (wireless) tīklus izmanto gadījumos, kad kabeļu tīkla izveides vai pārkārtošanas izmaksas ir ļoti augstas, piemēram, arhitektūras pieminekļos. Otrs bezvadu tīklu attīstības virzītājspēks ir mobilo datoru lietotāji, kas izmanto portatīvos datorus un plaukstdatorus.
Viena no bezvadu tīklu priekšrocībām ir to relatīvi ātrā un vienkāršā uzstādīšana.
Bezvadu tīklā datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tīkla pamatelements ir šūna, kurā darbojas bezvadu savienojums (uztverams signāls). Katras šūnas iekšienē ir piekļuves (mezgla) punkts, ko var uzskatīt par nelielu bāzes staciju, ar kuru sazinās visi šūnā esošie datori un/vai citas iekārtas. Savukārt datorā atrodas bezvadu tīkla adapteri ar nelielu antenu, kas sazinās ar piekļuves punktu. Katrs adapters ir līdzīgs mobilajam telefonam.
Datu pārraidei tīklā pārsvarā izmanto radio frekvenču tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas ir vairākas: gan izmantojot noteiktu datu pārraides frekvenci (narrowband), gan plašu diapazonu (spread spectrum).Bezvadu vide arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē. Tikko tehnoloģija noformēsies līdz galam, ražotāji piedāvās plašu produkcijas klāstu par pieņemamām cenām, kas ātri palielinās pieprasījumu uz to, un, attiecīgi pārdošanas apjomu. Savukārt, tas izsauks tālāko datu bezvadu pārraides tehnoloģijas pilnveidošanu un attīstību.
Vārdkopa „bezvadu tīklu vide” var maldināt, jo nozīmē pilnīgu vadu trūkumu tīklā. Lielākoties tas nav tieši tā. Parasti bezvadu komponenti līdzdarbojas ar tīklu, kurā – kā pārraides vide – tiek izmantots kabelis. Tāds tīkls ar jauktiem komponentiem tiek saukts par hibrīdo.
Bezvadu tīklu iespējas
nodrošina laicīgo pieslēgšanos kabeļu tīklam;
palīdz organizēt rezerves kopēšanu kabeļu tīklā;
garantē noteikto mobilitātes līmeni;
ļauj noņemt ierobežojumus uz maksimālo tīkla garumu, kuru uzliek vara vai pat arī optiskie kabeļi.…
