Bibliotēku likums

Visā pasaulē ir vērojama tendence, ka gados jaunāki cilvēki mazāk interesējas par bibliotēkām un arī necenšas to biežāk apmeklēt. Līdztekus pašsaprotamajai vajadzībai izzināt atšķirīgas jomas un iegūt jaunas zināšanas, Latvijas jauniešus no bibliotēkam attur arī mūsu sabiedrībā izplatītais uzskats, ka visu nepieciešamo informāciju var atrast internetā. Tādēļ mūsdienās bibliotēkas nozīme ir stipri samazinājusies. Šajā referātā es mēģināju apkopot informāciju par bibliotēkām, lai iegūtu kaut minimālās zināšanas par tām. Lai sasniegtu darba rezultātu, tika izvirzīts darba mērķis un uzrevumi.
Darba mērķis ir vairāk uzzināt par Latvijas bibliotēkām kopumā. Par to nozīmi mūsu valstī, par bibliotēku pienākumiem, tiesībām, funkcijām un uzdevumiem.

1.Bibliotēkas likuma analīze


Saskaņā ar likumu „bibliotēka ir kultūras , izglītības un informācijas iestāde, kura veic pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, ka arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.”1
Bibliotēkas likums ir veidots ar mērķi nodrošināt bibliotēku un jaunu bibliotēku veidošanos, kā arī veicināt to aizsardzību un attīstību. Likums reglamentē sabiedriskās attiecības bibliotēku darbības jomā Latvijā. Tās nosaka bibliotēku darbības pamatprincipus, uzdevumus, tiesības un pienākumus. Viens no pienākumiem ir „radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem.…