Ievads.
Līdz ar brīvas Latvijas izveidošanos, Latvijā sāka veidoties uzņēmumi, organizācijas, asociācijas un biedrības. Dabisks process neatkarīgā valstī ar pietiekami lielu bibliotēku un, protams, arī lasītāju skaitu bija bibliotekāro biedrību un asociāciju veidošanās. Latvijas Bibliotekārā biedrība bija viena no lielākajām un ražīgākajām bibliotekārām biedrībām, kuras devums bibliotēku attīstībā un Latvijas kultūrā ir neizmērojams.
Pasaules kultūrā lielu nozīmi ieņem arī pēc teritorijas platības liela valsts – Krievija. Krievijā, ilgās pastāvēšanas vēstures laikā, ir izveidojušas daudzas bibliotekārās biedrības un asociācijas, kurām ir liela nozīme bibliotekārās lietas kopšanā un pilnveidošanā. Lielu skaitu bibliotekāru asociāciju noteica valsts liela teritorija, iedzīvotāju tieksme pēc grāmatām un valsts politika.
Referātā es apskatīšu Latvijas Bibliotekārā biedrības un dažu Krievijas bibliotekāro asociāciju attīstības vēsturi, tagadējo darbību (mērķus, nozīmi, struktūru) u.c.
LATVIJAS BIBLIOTEKĀRU BIEDRĪBA
Vēsture
Latvijas bibliotekārā biedrība nodibināta 1923. gadā, taču mēģinājumi izveidot biedrību bija jau 1911. gadā (tolaik tas neizdevās, jo nebija telpu, līdzekļu un statūti neatbilda tālaika likumiem). Jau no paša sākuma biedrība sāk auglīgu sadarbību ar citām bibliotekārām biedrībām un asociācijām. 1929. gadā LBB kļuva par IFLA (International Federation of Library Associations and Institutions) locekli. Veiksmīga sadarbība bija ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas - bibliotekārām biedrībām, par to liecina 1930. izveidotais Baltijas bibliotekāru birojs. LBB no 1937. gada izdeva profesionālu žurnālu „Bibliotekārs”, kura uzdevums bija informēt nozarē nodarbinātos un speciālistus par bibliotekārām lietām. Žurnāla plaša reklāma sekmēja to popularitāti un pieprasījumu. Taču visu aktīvu darbību aptur PSR okupācija 1940. gadā, šī fakta dēļ nācās izstāties arī no IFLA. Biedrības darbība tika pārtraukta līdz 1989. gadam, tomēr šajā gadā biedrība atsāka darbu un tika uzņemta arī IFLA.
…
