Ievads
Katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri vēlas aktīvi atpūsties – slēpot vai braukt ar sniega dēli tepat, Latvijā, vai ārzemēs. Diemžēl proporcionāli tam pieaug arī negadījumu un traumu statistika, piemēram, X kalnā vien sezonas laikā dažādas traumas – lūzumus, sasitumus, locītavu saišu bojājumus – gūst vidēji 350 sportotāji.[10] Tāpēc veicu pētījumu, lai noskaidrotu, kādas traumas tad ir tās biežākās un sastopamākās, slēpojot ar slēpēm un sniega dēli. Un balstoties uz pētijumu teorētiski aprakstīt, kādus neatliekamās palīdzības veidus un principus jāpielieto profesionālim.
Ziemas periodā, kad aktīvi notiek slēpošanas sezona slēpotāju traumu skaits palielinās kopumā līdz 51% no visām traumām[9]. Visbiežāk traumas tiek gūtas slēpotāju pārgalvības un neapdomības dēļ, kā arī slēpotāji uzskata, ka ir pietiekami profesionāli un arī pasargāti no nelaimes gadījumiem. Šie slēpotāji aizmirst par pašaizsardzību- ķiverēm, ceļa un elkoņu aizsargiem, tā iemesla dēļ arī rodas šis slēpotāju traumas. Un ne visos Latvijas kalnos ir medpunkti, kur traumas guvēji var lūgt palīdzību speciālistam.
Darba mērķis ir noskaidrot slēpotāju biežākās traumas un neatliekamo medicīnisko palīdzību slēpotāju traumas gadījumā.
Darba uzdevumi:
1. Apkopot un analizēt literatūru, kas apskata kādi simptomi un palīdzība tiek sniegta slēpotājam ar traumu;
2. Izpētīt iegūtos materiālus un noskaidrot biežākās traumas slēpotāju vidū;
3. Veikt iegūto datu analīzi;
4. Izdarīt secinājumus.
Mana darba hipotēze: biežākās traumas slēpotājiem ir ekstremitāšu traumas.
Par pētījuma bāzi es izvēlējos kādu slēpošanas kalnu Latvijā, kur iegūtos materiālus izmantoju, lai noskaidrotu, kuras traumas biežāk tiek gūtas slēpotāju vidū.
1.Mūsdienu populārākā ziemas aktīvā atpūta-slēpošana
Par mūsdienu populārāko un aktīvāko ziemas atpūtu tiek uzskatīta slēpošana. Ar katru gadu arvien vairāk cilvēku izvēlas savu brīvo laiku pavadīt tieši slēpot. Katrs no mums izvēlās sev tīkamāko veidu kā traukties lejā pa sasnigušo kalnu- citi šim priekam izvēlas slēps, bet citi dod priekšroku sniega dēlim. Latvijas Sniega kluba prezidents Ansis Egle norādīja, ka katru gadu palielinās ne tikai sportotāju skaits, bet arī gūto traumu skaits. Egle norādīja, ka pērn Latvijā uz kalniem bojā gājuši divi cilvēki, bet viens guvis traumas un kļuvis paralizēts [12]. Tam par iemeslu tiek minēts pieredzes, fiziskās sagatavotības trūkums un nepilnvērtīgais ekipējums. Kā arī slēpotājs pats nedrīkst būt pārgalvīgs, jo juridiski visur pasaulē slēpotājs ir atbildīgs par savu rīcību uz kalna. Viņam jānovērtē sniega seguma stāvoklis, kalna reljefs, situācija, kādu trasē veido citi slēpotāji un jāizvēlas drošs braukšanas ātrums. Viss gluži tāpat kā autovadītajam uz ceļa[3]. Tāpēc darīsim visu lai mūsu atpūtai atvēlētais laiks tiktu pavadīts bez traumām
…
