Daudzos un dažādos apstākļos norit daudzi dažādi mācīšanās veidi. Tiek izdalītas trīs biheiviorisma (uz uzvedību attiecinātas) mācīšanās teorijas:
1)klasisko nosacījumu refleksu veidošanu teorija;
2)asociatīvās mācīšanās teorija;
3)operanto nosacījuma refleksu veidošanas teorija.
Visas trīs teorijas ir saistītas ar mācīšanos skolas apstākļos.
Par vissvarīgāko un visplašāk attīstīto biheiviorisma teoriju par mācīšanos uzskata operanto nosacījuma refleksu veidošanas teoriju. Šī teorija ietver praktiskus aspektus: kā radīt mācību vidi, kurā veido un uztur pareizas audzēkņu reakcijas, kā un kad apbalvot audzēkni par vēlamu uzvedību un kā veidot mācīšanās līgumu, un kā novērst nevēlamu un nepieļaujamu uzvedību.
Opernato (jeb instrumentālo) nosacījuma refleksu veidošana ir mācīšanās veids, kurā vajadzīgā uzvedība tiek provocēta vairāk vai mazāk spontāni, un to neizraisa nekādi iepriekš zināmi stimuli. Operantajā nosacījuma refleksu veidošanā uzvedība realizējas, kamēr organisms darbojas vidē. Uzvedība mainās, ja tiek pielietots pastiprinātājs. Pastiprinātājs ir notikums vai kairinātājs (stimuls), kas pastiprina uzvedību. Ir gan pozitīvi, gan negatīvi pastiprinātāji. Bet neatkarīgi no tā, vai pastiprinātājs ir pozitīvs vai negatīvs, tas vienmēr vairo vai pastiprina uzvedību. Tam pretstats ir sods, kas vienmēr samazina vai pavājina uzvedību.…